Kāpēc mežvīteņi nobrūnēja 0
“Šogad mežvīteņiem čokurojās un nobrūnēja lapas. Vai tā ir slimība?” IVETA KRIMULDAS NOVADĀ
Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas zinātniskā asistente Ilma Nereta domā, ka vainojama viena no postošākajām mežvīteņu slimībām – vīte. Tā bojā galvenokārt lielziedu mežvīteņus un parasti kļūst pamanāma augu straujas augšanas laikā, kā arī īsi pirms ziedēšanas vai tās laikā.
Slimības pazīmes: veselīgi ziedoši dzinumi pāris dienu laikā novīst, brūnē visas stīgas garumā un strauji iet bojā. Vīti izraisa sēnes, kas īpaši strauji vairojas, ja sakrīt vairāki faktori – mitrums un optimāla temperatūra (+22…+24 °C).
Lai slimību apkarotu, vispirms jāpanāk iespējami laba ventilācija starp mežvīteņa krūma dzinumiem, tos laikus retinot. Vītes skartās stīgas nogriež tuvāk sakņu daļai un sadedzina. Vasarā saulainās dienās var atrušināt augsnes virskārtu 4–6 cm dziļumā un uz dažām stundām apsauļot zemē esošās dzinumu daļas. Tad tām uzber smilšu un lapu koku pelnu maisījumu attiecībā 1 : 1.
– Ar vīti inficēts mežvīteņa stāds sezonas laikā nevar aiziet bojā. Pat ja rudenī nav palicis neviena vesela dzinuma, nākamajā pavasarī tie ataugs un attīstīsies. Tomēr jau laikus jāveic profilaktiskā apstrāde slimības ierobežošanai, – skaidro speciāliste.
Ja mežvīteņu dzinumi nesažuva, bet brūnēja un čokurojās tikai lapas, iespējams, vainojams šīsvasaras sausums (augi nevarēja uzņemt barības elementus, un vizuāli tas izpaudās kā lapu bojājumi) vai bija cita sēņu slimība – miltrasa – un tās postošā iedarbība.
