Saudzējamās nelielās iestādes 6
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija visai ironisks, paužot savu viedokli par gaidāmo trīs gadu reformu. Ja Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts mežu dienesta un vēl citu dienestu funkcijas nodotu ārpakalpojumā, ministrijā strādājošo skaitu varētu samazināt uz pusi, prātoja ministrs un uzsvēra, ka vispirms vajadzētu vienoties, kādus jautājumus risinās valsts, un tikai pēc tam diskutēt, ko un cik samazināt.
Kultūras ministrei Dacei Melbārdei nebija skaidrs, kā tiks mērīta viņas vadītās ministrijas produktivitāte. Ja to darīšot tie, kas studējuši finanšu lietas, tad neko vairāk par papīru kalnu pieprasīšanu nevarot gaidīt.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs kolēģiem skaidroja, kāpēc nedrīkst izturēties negatīvi pret nelielajām valsts pārvaldes iestādēm. Piemēram, Datu valsts inspekcijai, Uzturlīdzekļu garantijas fondam, Juridiskās palīdzības administrācijai esot iespējas augt un attīstīties, jo to nosakot starptautiskās konvencijas un Latvijā noslēgtie līgumi. Nākamgad stāšoties spēkā jauna Eiropas Savienības regula, kas skars Datu valsts inspekciju, un šai iestādei vajadzēšot strādāt dubultā režīmā. Pienākumu klāsts augšot arī Juridiskās palīdzības administrācijai. Rasnačs atgādināja, ka Uzturlīdzekļu garantijas fonds regresa kārtībā piedzen naudu no parādniekiem, un no tiem jau piedzīti astoņi miljoni eiro. “Nedrīkst pavērst stobru pret vistu, kas dēj zelta olas,” tieslietu ministrs aizrādīja VK direktoram un piebilda, ka “esam taupījuši jau aizvadītajos gados, likvidējot trīs cietumus”.
Reklamējamie izcilnieki
Savs viedoklis par gaidāmo valsts pārvaldes reformu bija arī finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Viņa kā vērā ņemamu paraugu minēja Valsts ieņēmumu dienestu, kurš gada laikā darbinieku skaitu optimizējis par 10%, kas esot labāk, nekā ticis gaidīts. Reizniece-Ozola ministrijai pakļauto iestāžu vadītājus orientējusi uz jauniem profesionāli spējīgiem cilvēkiem. Viņa neuzskata, ka nostrādātajam gadu skaitam ir jābūt kā vienam no galvenajiem kritērijiem, lai paturētu pieredzējušo, bet jauno un talantīgo atbrīvotu.
Kučinskis, noklausoties atsevišķu ministru labos darbus, secināja, ka “tos izcilniekus vajag reklamēt”. Ministru prezidents mierināja ministrus, ka reforma netikšot īstenota kā ar cirvi un ka darbs esot tikai pašā sākumā.
Īstenojot reformu, tiks iesaldēta jaunu amata vietu veidošana, un viss, ko iestādes ieekonomēšot, palikšot atlīdzības fondā un tikšot izlietots algu palielināšanai.
