Mirušo rēgi 1
Fransuā Ozona melnbaltā lente “Francs” atzīta par vienu no pagājušā gada labākajām Eiropas filmām. Sižetiskie motīvi, ko 1933. gadā Holivudā ekranizēja Ernsts Lubičs, Ozona skatījumā un mūsdienu politikas kontekstā ieguvuši citu jēgu.
Annas dzīve paiet kādā Austrumvācijas mazpilsētā, un daudzas stundas jaunā sieviete pavada kapsētā, kur apglabāts viņas mīļotais, Pirmā pasaules karā kritušais Francs. Kādā dienā pie viņa kapa tā pamana svešu vīrieti un sāktā saruna nāk ar pārsteidzošiem atklājumiem.
Venēcijas kinofestivālā pirmizrādīta – Paule Bēra saņēma Marčello Mastrojāni vārdā nosaukto balvu, ko piešķir daudzsološajiem jaunajiem aktieriem –, šī filma tiek dēvēta par labāko, ko Ozons pēdējos gados uzņēmis. Tajā atklātās vispārīgās tēmas, kā arī attiecību modeļi kāpj pāri melnbaltā retro attēla rāmjiem – tāpat kā poļu melnbaltajā drāmā “Ida” (2013) –, bet mēģinājumi sadziedēt pēckara traumas un sadzīvot ar saviem dēmoniem Ozona režijā iegūst melanholiskas aprises un parāda šī franču kino autora drosmi stāties pretī stereotipiem.
“Francs”/”Frantz”
Francija, 2016
Režisors: Fransuā Ozons
Galvenajās lomās – Paula Bēra un Pjērs Ninē
No 24. februāra “Splendid Palace”
