Gunārs Nāgels: Mūsu drošības analīze nav iepriecinoša 12
Francija uzcēla Mažino līniju uz savas austrumu robežas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un jutās ļoti droša. Vienīgā nelaime bija tāda, ka Vācija iebruka caur neitrālo Beļģiju, apejot Mažino līnijas spēcīgākos nocietinājumus, un pusotra mēneša laikā lielā Francija bija kritusi.
Lielbritānijas nocietinājumi Singapūras koloniju neizglāba no neparedzētā japāņu sauszemes uzbrukuma, un tā krita vienas nedēļas laikā.
Latvijai nav nekāda nocietinājuma pie austrumu robežas, un radari nevarēs uztvert zemi lidojošos kaujas helikopterus, ja tā iebrūk no bāzes Ostrovā, 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Stundas laikā helikopteri var sasniegt Rīgu.
Aizsardzības ministrija ir publicējusi analīzi “Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020. gadam: draudi un iespējas Latvijai”. Tā nav visai iepriecinoša un norāda, ka “Krievijas darbības Gruzijā, Krimā un Austrumukrainā liecina, ka Krievija ārpolitisko mērķu sasniegšanai ir gatava lietot militārus līdzekļus. Līdz ar to nevar tikt izslēgta varbūtība, ka Krievija ārēju militāru draudu novēršanai varētu izvēlēties Baltijas reģionu kā “karalauku” konfrontācijai ar NATO vai ASV.”
Apkopojot būtiskākos Krievijas karadarbības paņēmienus un faktorus, analīze kā pirmo min: “Politisku un sabiedrisku organizāciju un kustību algošana, informācijas operācijas sabiedriskā viedokļa ietekmēšanai.”
Atcerēsimies, ka Krievijai ir aktuāla vēstures pārdefinēšana sev par labu, piemēram, tās vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs paziņojis, ka Polija ir līdzvainīga Otrā pasaules kara izraisīšanā. Mums pašiem ir nemitīgi jācīnās par savu vēsturi, jo šādu apgalvojumu mērķis nav tikai pārtaisīt vēsturi, bet sēt nesaprašanu vai naidu starp sabiedrotajiem. Mūsu okupācijas pieredze jāstāsta NATO ģenerāļiem un vēstniekiem.
Lai neaizmirstu jautājumu aktualitāti, nesen pie Baltijas robežām notika Krievijas un Baltkrievijas armiju kopīgās mācības “Ščit Sojuza 2015”, kur viens no mērķiem bija Baltijas gaisa telpu noslēgšana, lai mēs nesaņemtu palīdzību no sabiedrotajiem.
Kur tad der piektais pants? Cik droši patiešām jūtamies?
