Nabaga sunīte Aiza. Vairākas reizes “labās rokas” izrādījās sliktas 0
Divus vai trīs gadus vecajai vilkveidīgajai sunītei līdz šim dzīvē nav veicies. Kā kucēnu iegādājās kāda sieviete uz dzīvokli Rīgā, bet, kad mazulīte izauga par lielu suni, atdeva “labās rokās” uz laukiem, kur dzīve ķēdes galā attālā vietā no mājas teju klajā laukā pie būdas, kas uzstutēta no riepām un veca auto jumta… Pēc laika atkal Aizai tika meklētas “labās rokas”, jo sunīte kožot cāļus.
Tas, ka vilkveidīgā skaistule saviem izmēriem pārāk vāja un, iespējams, pati lēma papildināt savas ēdienreizes, īpašniekiem pat prātā neienāca. Kārtējās “labās rokas” rējējiņu vien pāris dienas paturēja – nevar iedzīvoties un uz patversmi prom, jo neies jau uz laukiem atpakaļ vest. Patversmē Aiza no pirmās dienas atklājās kā ļoti sirsnīga, komunikabla, prātīga, gudra skaistule.
Piemērota dzīvei privātmājā ar iespēju dzīvot arī mājā vai var atkal vest uz dzīvokli, droši adoptējama arī ģimenē ar bērniem, vien – katram gadījumam mājputniem Aizas dzīvē vairs vajadzētu būt, tikai barības bļodiņā.
