Vitālijs bija iedzēris un šķērsoja ielu, kad luksoforā dega sarkanā gaisma, bet tiesā nonāca autovadītājs 103
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiesu prakse rāda, ka autovadītājs var tikt krimināli tiesāts un notiesāts arī tad, ja pirms negadījuma nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, bet otrs iesaistītais tos pārkāpj un piedevām vēl ir reibumā.
Ceļu satiksmes noteikumos ir tāds punkts, kas nosaka, ka transporta līdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie gājēji, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāji.
Ja noticis negadījums un tiesā varēs pierādīt, ka braucējs nedarīja visu iespējamo un iestājušās smagas sekas, var tikt pie kriminālsoda.
“Latvijas Avīzē” jau esmu rakstījis par šādām tiesā izskatītām lietām. Divu gadu nosacītu cietumsodu un divus gadus bez tiesībām nupat Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņēma 39 gadus vecais automehāniķis Kaspars.
2019. gada 3. augustā Kaspars ar automobili “Renault Megane” braucis pa Maskavas ielu Rīgā. Kā viņš pēc tam liecināja, ātrums bijis 52 km/h atļauto 50 km/h, tātad nebūtiski pārkāpts. Pie gājēju pārejas aiz Ķengaraga ielas degusi zaļā gaisma.
Tajā pašā laikā no tirgus nācis sirmgalvis Vitālijs, kurš tiesā sacīja, ka bijis nedaudz iedzēris (vēlāk viņam konstatēja 1,2 promiles), bet automobiļus redzējis.
“Pats esmu autovadītājs, tāpēc protu novērtēt situācijas. Reno brauca ātri. Jā, atzīstu, daļēji biju vainīgs, man dega sarkanā luksofora gaisma, biju nogājis dažus metrus, kad bija trieciens. Varbūt tas, ka biju iedzēris, nostrādāja man par sliktu. Bet, nu sanāca tā, kā sanāca…”
Pašvaldības policiste Gundega Vilcāne tobrīd devusies uz darbu. Automobilim uzmanību nepievērsusi, skatījusies uz gājēju. Jutusi, ka būs slikti.
“Sirmgalvis gāja pie sarkanā. Kāds automobilis aizbrauca viņam garām, tad viņš spēra soli atpakaļ un viņu aizķēra reno ar sānskatu spoguli. Nebūtu gājis atpakaļ, nekas nebūtu noticis. Gājējs piecēlās un gribēja iet prom, bet es ar reno vadītāju nosēdinājām viņu ielas malā un izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību,” tiesā liecināja pašvaldības policiste.
Vitālija sasitumi tika kvalificēti kā smagi un bīstami dzīvībai. Redzot, ka lietas iegrozās pret viņu, Kaspars mēģinājis panākt ar Vitāliju izlīgumu, bet neveiksmīgi.
Tiesā Vitālijs pieprasīja 10 000 eiro morālo kompensāciju, 750 eiro par ārstniecības izdevumiem un 1440 par nesaņemto algu. Kaspars šīs kompensācijas neatzina.
Diemžēl tiesvedības laikā Vitālijs mira un tiesa par kompensācijām nelēma. Piederīgajiem ir tiesības par tām vērsties civiltiesā.
Apsūdzībā teikts, ka Kaspars nesamazinājis ātrumu un nebremzējis, bet Kaspars saka: bremzējis un signalizējis. Tehniskais eksperts Aigars Āboliņš norāda, ka nav precīzi zināms automobiļa un gājēja ātrums, tāpēc viņš pamatojies uz policijas sniegtajiem datiem, ka gājējs pārvietojies aptuveni 2,7–2,6 metrus sekundē, kas pielīdzināms lēnam tempam.
Kā var noprast no ekspertīzes, gājējs piecu metru distancei ar visu minstināšanos un soli atpakaļ bija patērējis 6,6 sekundes. Eksperta verdikts: ja autovadītājs būtu novērtējis objektu (gājēju) kā bīstamu, tad automobili būtu bijis tehniski iespējams apstādināt.
