Marionas dzīve šķietami ir sakārtojusies – pēc tam, kad viņa pašķīrās no Džeka, viņa ir dzemdējusi puisēnu un, ilgi mocīdamās pašpārmetumos par attiecībām, kas neizdevās, krita sava kolēģa Mingusa draudzīgajās skavās.

Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos

Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm

TV24

Ojārs Rubenis: “Tikai debilu cilvēku apziņā var būt tāda sajūta, ka mēs varam braukt pa tādiem ceļiem un tādām Rīgas ielām…”

Lasīt citas ziņas

Vārds pa vārdam, un jau drīz sarunas pārvērtās par randiņiem, un nu viņi dzīvo vienā dzīvoklī kopā ar Marionas dēlēnu un Mingusa meitu no iepriekšējām attiecībām. Mariona uz savas fotogrāfiju izstādes atklāšanu ir uzaicinājusi savu tēvu, kurš no Francijas ierodas nevis viens pats, kā bija runāts, bet kopā ar otru meitu un vēl viņas pielūdzēju, kurš savulaik bijis pašas Marionas draudziņš un kura lauzītā angļu valoda ir tieši tik laba, lai uzreiz uz ielas iepirktu krietnus marihuānas krājumus. Ievākušies pa Marionas un Mingusa, francūži kājām gaisā apgāž viņu dzīvi, un ar problēmām pāris tiek galā katrs pēc savas metodes – Mariona cenšas paglābties ar jogas palīdzību, bet Minguss runā ar Baraka Obamas bildi un, radio dīdžejs būdams, smīdina savus klausītājus ar stāstiņiem no mājas ikdienas.

Tāpat kā filmā “Divas dienas Parīzē” (to no 3. augusta savā repertuārā iekļāvis kinoteātris “K Suns”) asprātīgu vārdu virtenes birst kā no pārpilnības raga, un tos papildina gan aizkadra teksti, gan trāpīgi dokumentāls pilsētas portrets, gan bijušo ēnas.

Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu!

Kartupeļu neraža: “Puse mizās, nesmuki tupenīši ar lieliem robiem, kur dziļas “acis””

FOTO. Unikālā zemūdens talka Jelgavā pulcē vairāk nekā 20 ūdenslīdējus, kas no Driksas izceļ simtiem kilogramu atradumu. Kādi tie ir?

Žilī Delpī Mariona ir pieaugusi – tā naivā meitenīte, kas gaidīja saullēktus un saulrietus, jau pasen ir zudusi, bet viņas vietā ir nākusi sieviete, kura beidzot zina, ko vēlas, taču nedrošība gan personīgajā dzīvē, gan pēkšņi ieradusies radinieku orda ar visneprātīgākajām izpausmēm un nekorektākajiem komentāriem, gan šaubas par savu darbu viņu padarījuši par varoni, kas apmaldījusies lielpilsētas pūlī, ko izgaismo gan vilinošas ugunis, gan atriebīgi baloži, gan marihuānas kāsis.

Vūdijs Allens var būt laimīgs, ka viņa iedibinātajām tradīcijām ir sekotāji, un Žilī Delpī, iespējams, ir spilgtākā viņu vidū, un par mīlestību pret amerikāņu klasiķi liecina ne vien viņas varones Marionas melnie briļļu rāmji, bet arī noskaņa, kurā ir vieta gan ironijai par amerikāņu kultūru sadursmi, gan intelektuālismam un nejaušībai, gan misticismam un nežēlīgai ironijai, taču tajā pašā laikā Delpī, kura ir gan filmas režisore, gan scenāriste un arī galvenās lomas atveidotāja, atstāj brīvu vietu skatītāja paša domām un sapņiem, un, tāpat kā Vūdijs Allens, atstāj vietu iespējamam turpinājumam. Nebūs nekāds brīnums, ja Mariona vēlreiz atgriezīsies uz lielā ekrāna, jo pilsētu, kurā radīt nākamos piedzīvojumus, ir tik daudz.