Darījums. Rotaļlieta, kas nedarbojas 0
Autosportists, naftas produktu pārdevējs, miljonārs Raimonds Kisiels aizvadītajā nedēļā žurnālistiem izrādīja pirms pieciem gadiem atjaunoto Tukuma lidostu, par kuras 47% akciju īpašnieku kļuvis viņa Kiprā reģistrētais uzņēmums “Kennard Aviation Limited”. Var saprast uzņēmēja nevēlēšanos atklāt darījuma summu, strupās atbildes par nākotnes iecerēm – “lidosta varētu būt piemērots mērķis lētajām lidsabiedrībām un pakalpojumu veikšanai, tā nekonkurēs ar Rīgu un Liepāju”. Tomēr nav saprotams, kā Kisielam un pārējiem lidostas līdzīpašniekiem izdosies pārliecināt valsts drošības iestādes par apdraudējuma zudumu Latvijas valstij, ja starp lidostas īpašniekiem aizvien ir cilvēks, kura Latvijas valstij radītā apdraudējuma dēļ Civilās aviācijas aģentūra pirms vairākiem gadiem lidlaukam atņēma drošības sertifikātu. Visticamāk, Kisiels cer uz paša ieceltā valdes priekšsēdētāja, bijušā Valsts policijas priekšnieka Jura Rekšņas sakariem drošības iestādēs. Bijušais taisnības sargs Rekšņa, iznāk, patlaban strādā ieroču kontrabandas lietās nosaukta cilvēka labā, un šonedēļ ar platu smaidu sejā teica: “Cik juristu, tik viedokļu.” Bet kā ar apdraudējumu Latvijai?
Noslēpums. Draudi no dienvidiem
“Lai arī tuvākais apdraudējums ir no kaimiņu puses, apzināmies arī apdraudējumu no dienvidiem. Mūsu karavīri 1000 kilometru attālumā no mājām ir lielākais apliecinājums kā ASV, tā citām NATO dalībvalstīm par Latvijas devumu,” šonedēļ tiekoties ar NATO spēku Eiropā virspavēlnieku ģenerāli Kērtisu Skaparoti, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Ministra teiktais var apmulsināt – ko viņš domājis ar “apdraudējumu no dienvidiem”? Ministrs nevarēja paskaidrot savu izteikumu, jo esot aizņemts komandējumos un mācībās. Taču no viņa preses sekretāres Līgas Krapānes saņēmām izklāstu par dažādiem apdraudējumiem un to novēršanu – arī par to, ka Latvija kopā ar NATO sabiedrotajiem mēģina rast risinājumus nekontrolētas migrācijas cēloņu novēršanai un teroristisko grupējumu apkarošanai. “NATO ir kolektīvās drošības alianse, nevis atsevišķu reģionu vai atsevišķu apdraudējumu aizsardzības alianse. To arī ministrs preses konferencē centās pateikt,” skaidro L. Krapāne.
Izgāšanās. Ar “mēslu” pie žurnālistiem
Pagājušajā otrdienā, prezentējot skolotāju algu pieauguma grafiku, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nepateica ko ļoti būtisku: to, ka, visticamāk, šāds grafiks spēkā nestāsies, jo Ministru prezidents Māris Kučinskis to neatbalsta. Valsts kancelejā grafiks bija iesniegts jau 28. februārī, bet tālāku virzību caur varas gaņģiem divu nedēļu laikā nesagaidīja. To, ka grafiks jāpārstrādā, premjers arī publiski pateica jau nākamajā dienā pēc tā prezentācijas. Taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šo nostāju, protams, zināja jau agrāk. Aizkulisēs runā, ka IZM sagatavotais grafiks valdības koridoros izpelnījies pat tik skarbu apzīmējumu kā “mēsls”.
Kāpēc tik rupji? Tāpēc, ka skolotāju algu celšanai IZM daļēji plāno izmantot naudu, kas iegūta, samazinot skolu skaitu vai citādi tās reorganizējot. Taču šobrīd nav skaidra plāna, cik skolu un kā tiks reorganizētas. Līdz ar to nav ne jausmas, cik naudas ietaupīsies. IZM dārgi pirktais “Jāņa sētas” skolu kartējums, no kā varēšot saprast, kā sakārtot skolu tīklu, būšot gatavs tikai oktobrī. Kamēr izrunāsies ar 119 pašvaldībām, kamēr tās pieņems lēmumus, būs krietni ieskrējies 2018. gads. Bet grafiks paģēr, ka jau 2018. gadā skolotāju algām papildus vajadzēs gandrīz septiņus miljonus.
Ja K. Šadurskis to visu zināja, kāpēc sasaukt žurnālistus un rādīt neveiksmei lemtu grafiku? Varbūt cerēja, ka premjers atturēsies iebilst atklātībā jau nonākušam plānam un kaut kā tomēr to izdosies iedabūt valdības dienas kārtībā. Otra, varbūt pat ticamāka, versija: Šadurska plāns bijis iztaisīties par labo pedagogu acīs. Sak, es tak sagatavoju grafiku, bet premjers ir skopulis un gnīda!
