Māris Antonevičs: Neguli, apzags! Attiecībās ar valsti un pašvaldību uzmanību nedrīkst atslābināt 5
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Virsrakstā minētais brīdinājums, šķiet, varētu būt aktuāls kādā stacijas uzgaidāmajā telpā vai vasarā pludmalē.
Tomēr, izrādās uzmanību nedrīkst atslābināt arī attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas dome, plaši neafišējot, grozīja saistošos noteikumus, mainot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību. Galvenās izmaiņas slēpjas šajā punktā – “.. atvieglojumus piešķir ar nosacījumu, ka līdz taksācijas gada 1. janvārim nodokļa maksātājs vai tā pilnvarotā persona, aizbildnis vai aizgādnis ir reģistrējis oficiālo elektronisko adresi vai sniedzis piekrišanu elektroniskai saziņai ar Pārvaldi ar e-pasta starpniecību un minētais elektroniskās saziņas kanāls ir aktīvs visu taksācijas gadu, izņemot gadījumus, ja nodokļa maksātājs – fiziska persona – objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvs elektroniskajā vidē.”
Nekāda informatīvā kampaņa nesekoja, tik vien kā trīs dienas pirms jaunā gada sākuma Rīgas pašvaldības interneta lapā publicēts paziņojums, ka līdz 1. janvārim “jāreģistrē elektroniskās saziņas kanāls”.
To, ka notikušas šādas izmaiņas, daļa rīdzinieku, uz ko tas attiecas, iespējams, pamanīja, tikai saņemot paziņojumus par nodokli.
Un arī – tikai īpaši vērīgie, jo arī šajā paziņojumā jaunais nosacījums garnēts šausmīgi birokrātiskā valodā un paslēpts samudžinātā likumu un noteikumu pantu uzskaitījumā. Tos, kas tomēr pamanījuši jauno prasību, Rīgas dome soctīklos steidz mierināt – šogad būšot pārejas gads.
Vai atsūtīto rēķinu var ignorēt, to gan īsti nevar saprast, taču tiek solīts pārrēķins, ja jaunās saistības tiek izpildītas līdz šā gada 15. decembrim. Tad atvieglojums tiks atdots atpakaļ. Bet te jau atkal jautājums – cik liela daļa būs tik uzmanīga…
Interesanti, ka, piemēram, uz tādām atvieglojumu saņēmēju grupām kā pensionāri un maznodrošinātie jaunā prasība nav attiecināta. Vai tāpēc, ka viņi mazāk lieto internetu un nevarēs reģistrēt e-adresi?
Aizdomas gan, ka iemesls ir cits – šīm grupām NĪN atvieglojumi paredzēti likumā, kam ir augstāks spēks par pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tāpēc te lieta varētu beigties ar Rīgas domei nelabvēlīgu spriedumu Satversmes tiesā.
Kāpēc tas viss vajadzīgs, turklāt vēl šādā ne īpaši korektā (lai neteiktu skarbāk) izpildījumā? Skaidrojums – “ar mērķi taupīt gan pašvaldības budžeta līdzekļus, gan dabas un energoresursus”. Ak, ja vien Rīgas dome un tās vadība būtu tik taupīga visos citos gadījumos…
Tomēr kaut kas liek neticēt, ka šis ir vienīgais mērķis.
Jau vēstīts, ka ieņēmumu ziņā šis gads galvaspilsētai varētu būt labāks nekā iepriekšējais un no valsts budžeta dome tēriņiem varētu saņemt papildu 95 miljonus. Taču uzreiz arī atskan Rīgas mēra Mārtiņa Staķa žēlošanās (intervijā “TV3”): “Sliktā ziņa, ka mums ar šiem 95 miljoniem nepietiek, minimālās prasības, ko ir iesniegušas mūsu iestādes, ir apmēram 145 miljoni eiro, līdz ar ko svarīgas prioritātes paliek aiz borta.”
Vienkārši Rīgas domes apetīte ir daudz lielāka par iespējām. Lielā cīņa pašlaik notiek par izmaiņām pašvaldību finansēšanas modelī, kas samazinātu Rīgas iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī nerimstoši skan vēlme pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību, lai šie ienākumi nonāktu ne tikai pašvaldībās, kur iedzīvotāji ir deklarēti, bet arī tur, kur atrodas viņu darbavieta.
Abos gadījumos galvaspilsēta iegūtu, taču skaidrs, ka ne Saeima, ne valdība nesteigs mainīt līdzšinējo kārtību tikai tāpēc, ka Staķim un biedriem “deg”.
Tāpēc pagaidām nākas “šņakarēt” pa malām.
