Nepieciešamie dzīvības avoti 0
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja un profesora Roberta Feldmaņa (1910 – 2002) lekciju apkopojums “Latvijas baznīcas vēsture” ir piedzīvojis divus izdevumus. Tikpat saistošs ir nesen klajā laistais R. Feldmaņa teoloģisko rakstu krājums “Dzīvības avoti”, ko izdevis profesora vārdā nosauktais fonds.
“Grāmatā iekļautie darbi ir apliecinājums un vienlaikus arī atgādinājums par teologa uzdevumu, vietu un lomu ne tikai baznīcā, bet arī tautā un sabiedrībā, ” akcentē Mežaparka un Baldones draudzes mācītājs Ilmārs Rubenis. Mācītājs Guntis Kalme krājuma ievadā atgādina, ka profesora iemīļots teiciens bijis: “Paliksim pie dabiskā, vienkāršā, nepieciešamā un svarīgā!” Daloties pārdomās par R. Feldmaņa mantojuma aktualitāti mūsdienās, G. Kalme uzsver, ka būt par sabiedrību vienojošu spēku arī šodien ir Baznīcas izaicinājums, un secina, ka “pagaidām, trūkstot vienotam Baznīcas skatījumam uz šodienas aktualitātēm, mācītāji atbilstoši savai kompetencei cenšas patstāvīgi orientēties sarežģītajā situācijā, diemžēl nevilšus pakļaujoties arī publiskajā telpā valdošajam politkorektajam liberālismam. Kristiešu inteliģenti ir neizpratnē, kādēļ mācītāji aicina mīlēt tuvāko un pasauli, bet izlaiž starpposmu – latviešu tautu, Latvijas pamatnāciju.” Ļoti svarīgi allaž atcerēties Roberta Feldmaņa darbā “Tauta baznīcas priekšā” pausto: “Baznīcas uzdevums nav tikai saglabāt Kristus evaņģēliju, bet iedzīvināt to tai laikā un tautā, kurā tā aicināta darboties.”
