“Nepolitiskās” Eirovīzijas provokācijas un skandāli 2
Vienotai Eiropai?
1950. gadā tika dibināta apvienība EBU – “European Broadcasting Union” (latviski – Eiropas pārraižu apvienība), kuras mērķis bija saliedēt pēc kara sašķēlušos Eiropu. Tapa ideja par “vieglas izklaides programmu”, kā rezultātā dzima Eirovīzija – dziesmu konkurss, kurš stāvētu pāri visām politiskajām nesaskaņām. Mākslīgi radīts, nošķirts no reālajā dzīvē notiekošā, ignorējot peripetijas, kuras bija toreiz un turpinās vēl šodien. Ideja jau nav slikta – likt Eiropai justies vienotai, neļaut konkursa svētku gaisotnē ienest politiskus vēstījumus. EBU ir izdevusi ļoti konkrētus noteikumus, kurus nedrīkst pārkāpt: “Eirovīzijas dziesmu konkursā nav atļauti politiska satura dziesmu vārdi, žesti un citas darbības.” Un tomēr 2016. gadā dziesmu konkursā uzvarēja dziesma ar nepārprotami politisku uzstādījumu – Ukrainas pārstāves Džamalas dziesma “1944” par Krimas tatāru deportācijām, kuras veica Padomju Savienība, kā arī par Krimas aneksiju 2014. gadā. Tika sasniegts Eirovīzijas mērķis – Eiropa bija vienota. Vienota uzskatos, ka tieši šī dziesma ir pelnījusi uzvaru. Visticamāk vienots uzskats par to, ka Krievija rīkojas necilvēcīgi. Ļoti iespējams, ka gadījumā, ja pati Krievija būtu izpildījusi politiska satura dziesmu, tā tiktu aizliegta, taču Ukrainas sāpi sadzirdēja un dziesmas vārdus attaisnoja – tie neesot politiski. EBU ukrainietes Džamalas muzikālajā vēstījumā nesaskatīja politiskas iezīmes, jo tajā netika pieminēti konkrēti cilvēki vai grupējumi. Arī pati uzvarētāja noliedza politikas klātbūtni skaņdarbā. Atliek spriest pašiem, tā ir vai nav, ja dziesmas vārdi skan: “Kad svešinieki nāk, viņi nāk uz tavu māju, viņi nogalina jūs visus un saka, ka nav vainīgi.”
