Izstādē “Melnās jūras zelts un noslēpumi” aplūkojamie priekšmeti.

Amsterdamas universitātes muzejs pieaicinājis palīgā valsts Ārlietu ministriju un nolīdzis juristus, lai tie palīdz izšķirties, kam atdodami izstādes “Krima: Melnās jūras zelts un noslēpumi” eksponāti, jo izstādes laikā Krimas muzeji mainījuši jurisdikciju, ziņo gazeta.ru.

Lasītākie

Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Lasīt citas ziņas

Eksponāti izstādei Amsterdamas universitātes muzejā savākti vēl pagājušajā gadā, tās sagatavošanā piedalījušies pieci Ukrainas muzeji, četri no kuriem atrodas Krimā – Kerčas un Bahčisarajas kultūrvēstures rezervāts, Taurīdas Centrālais muzejs un Hersonesas kultūrvēstures saudzējums. Tie noslēdza līgumu ar Reinas apgabala muzeju Bonnā un Amsterdamas universitātes muzeju. Ekspozīcija sākās jau pērn; Vācijā to noslēgusies, bet Amsterdamā bija jāturpinās līdz 18. maijam; vēlāk izstādes beigu datumu atbīdīja pat līdz augustam.
Universitātes pārstāvis apliecinājis, ka līdz ekspozīcijas noslēgumam eksponāti nekur izvesti netiks.
Jautājums sarežģījies tādēļ, ka atļauju muzejiem izvest eksponātus no valsts devusi Ukrainas Kultūras ministrija, gazeta.ru norādījusi Krievijas arheoloģe Larisa Aleksejeva. Tomēr viņa atgādina, ka līguma puses tomēr ir muzeji, tādējādi eksponāti jāatdod tam muzejam , no kura tie paņemti, neatkarīgi no tā, kurai valstij patlaban muzeji pieder. Tādu pašu viedokli paudis Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis starptautisko kultūras sakaru jautājumos Mihails Švidkojs.
“Savukārt Ukrainas Kultūras ministrija uzskata, ka vērtīgajiem priekšmetiem jāatgriežas Ukrainā.
Tā kā Krima kļuvusi par citas valsts sastāvdaļu, rodas juridiska problēma, kuram mēs meklēsim atbildi,” paziņojis Švidkojs.