Nodokļos – simt kilogramu monētu 0
Nodokļi vienmēr šķiet smagi, tomēr nevienam no mums tie noteikti nesasniedz portālā livescience.com aprakstīto nodokļu nastu, kuru nācās samaksāt kādam ēģiptietim 98. gadā pirms mūsu ēras, proti, vairāk nekā simt kilogramus monētu.
Braiss Džonss, Monreālas Konkordijas universitātes students, kurš pārtulkoja uz grieķu māla poda lauskas uzrakstītu čeku par nodokļa saņemšanu, stāsta, ka nodoklis par zemes pārdošanu bijis 75 talantus liels, turklāt tā maksātājam vēl uzrēķināts 15 talantus liels sods par to, ka nodoklis samaksāts vara, ne sudraba monētās.
90 talanti senajā Ēģiptē bija milzīga – un arī ļoti smaga – naudas summa. Papīrnauda vēl nepastāvēja, tikai monētas, un neviena no tām nebija pat pustalantu vērta. Lielākoties norēķini notika drahmās, norāda Džonss, un viens talants bija 600 drahmu vērts, tātad vienkāršs matemātisks aprēķins liecina – nodoklis bija 540 000 drahmu liels.
Ja tas izklausās pēc liela cipara, tad vērts piebilst, ka lielākā Ēģiptē 98. gadā pirms mūsu ēras apgrozībā esošā monēta bija tikai 40 drahmas vērta, uzsver numismātikas speciāliste Ketrīna Lorbera. Katra no šīm monētām svēra aptuveni astoņus gramus, tādējādi 90 talanti kopā sastādīja aptuveni simt kilogramu lielu svaru.
Interesanti, ka nodokļus uz bankām aizgādāja īpaši “nodokļu ievācēji” – maisos vai grozos sabērtās monētas uzlika mugurā ēzelim, un lopiņš tās veda uz galvaspilsētu, kas tobrīd atradās Tēbās jeb mūsdienu Luksorā.
Lorbera pieļauj, ka 15 atsevišķi uzrēķinātie talanti ir sods par nodokļa daļas nenomaksu sudrabā – taču sudraba monētu lielākoties neesot bijis pietiekami.
