Obama dodas atvadu braucienos 0
ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ dodas pirmajā atvadu braucienā uz Tuvo Austrumu un Eiropas valstīm, lai apliecinātu atbalstu stratēģiskajiem sabiedrotajiem Saūda Arābijai, Britānijai un Vācijai un kliedētu to vadītāju bažas par ASV ilgtermiņa apņēmību to aizstāvībā un aizkaitinājumu par “bezmaksas braucēju” apzīmējumu.
NATO necieš “bezmaksas braucējus”
Šodien ierodoties Rijādā, kur notiek Persijas līča valstu vadītāju apspriede, prezidentu Obamu gaida smaga saruna ar Bahreinas, Kataras, Kuveitas, Apvienoto Arābu Emirātu un Omānas līderiem, kurus sadusmojuši viņa nesenie izteikumi par globālajiem “bezmaksas braucējiem” un kuriem ir dziļa neuzticība viņa darījumam ar Irānu un nostājai Sīrijas konfliktā, atzīmē aģentūra “Associated Press”. “Obamas brauciens ir mēģinājums pārliecināt arābu sabiedrotos, ka ASV ir uz ilgtermiņa palikšanu šajā reģionā,” uzskata Tuvo Austrumu eksperts Deivids Otevejs no Vilsona centra domnīcas Vašingtonā.
Šomēnes publicētajā intervijā žurnālā “Atlantic” prezidents Obama kritizē sabiedrotos, kas nepilda militārās saistības un pārāk bieži gaida, lai ASV gādātu par drošību. Prezidents apgalvoja, ka Saūda Arābijai un Irānai “jāatrod efektīvs ceļš kaimiņattiecībām reģionā un jāiedibina sava veida aukstais miers”. Analītiķi atzīmē, ka Rijādā to varētu uztvert kā apvainojumu, jo Saūda Arābija uzskata Irānu par nesamierināmu ienaidnieku. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš pavada prezidentu Obamu, ir ierosinājis priekšlikumu par varbūtēju partnerību starp Persijas līča sadarbības valstīm un NATO pretterorisma, raķešu aizsardzības un kiberdrošības jomā. Kerija plāns paredz arī 139 miljonu dolāru humāno palīdzību Jemenai, kur pilsoņu karā Saūda Arābija un Irāna atbalsta pretējās puses. ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss solījis “nenolaist acis no Irānas puses draudiem”, taču piebildis, ka prezidenta ieskatā “šā reģiona izaicinājumiem nav militāra risinājuma”, atzīmē AP. Līdz šim Saūda Arābija nesekmīgi centusies panākt, lai ASV ar agresīvāku militāru nostāju vērstos pret Irānas darbību Sīrijā un Irākā. Saūda Arābija un vairākas Persijas līča valstis uzskata: lai panāktu noregulējumu Sīrijā, tās prezidentam Bašaram Asadam ir jāatkāpjas. ASV atbalsta pārejas plānu Sīrijā, kas ļautu Asadam vēl kādu laiku palikt pie varas.
Saūda Arābija sadarbojas ar ASV, lai samazinātu ieslodzīto skaitu cietumā Gvantanamo bāzē Kubā. Pirmo reizi stājoties amatā 2008. gadā, prezidents Obama solīja slēgt šo cietumu līdz savas prezidentūras beigām. Pēc deviņu Gvantanamo cietumnieku pārvietošanas uz Saūda Arābiju tajā palikuši 80 ieslodzītie. ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters paziņojis, ka ASV mudinās Persijas līča valstis sniegt lielāku ekonomisko palīdzību, lai atjaunotu Irākas apgabalus, kas cietuši karā pret tā dēvētās Islāma valsts ekstrēmistiem.
Cer uz siltāku uzņemšanu Eiropā
Obama izteicies, ka par savas prezidentūras lielāko kļūdu uzskata pienācīgu nepievēršanos Lībijas atjaunošanai pēc tās vadoņa Muamara Kadafi gāšanas, ļaujot valstij nonākt islāmistu radikāļu rokās. Baltā nama pārstāvis paziņojis, ka prezidents paudis cerību, ka ASV un arī to sabiedrotie mācīsies no šīs kļūdas. Šis ir viens no vēstījumiem, ar ko Obama dosies uz Eiropu, kur viņš varētu sagaidīt siltāku uzņemšanu, atzīmē AP. ASV prezidents joprojām ir populārs Britānijā un Vācijā, kur viņš centīsies izmantot šo politisko kapitālu tirdzniecības sakaru paplašināšanai, tiekoties ar biznesa aprindu pārstāvjiem. Obama licis saprast, ka Britānijas, Eiropas un ASV interesēs būtu Britānijas palikšana Eiropas Savienībā, jo tas stiprinātu transatlantiskās saites starp visiem partneriem. Savās atvadu vizītēs viņš pusdienos Bakingemas pilī ar karalieni Elizabeti II un apmeklēs Hannoveres gadatirgu ar kancleri Angelu Merkeli. Prezidents Obama paredzējis paust atbalstu premjerministra Kemerona nostājai par Britānijas palikšanu Eiropas Savienībā un kancleres Merkeles politikai bēgļu un tirdzniecības jomā. Baltā nama pārstāvis paziņojis, ka prezidents Obama varētu paust savu viedokli, lai kliedētu vairāku Eiropas valstu bažas sakarā ar Republikāņu partijas vadošā kandidāta prezidenta amatam Donalda Trampa runām par ASV izstāšanos no NATO. Pentagons pirms dažām nedēļām paziņoja, ka 2017. gada februārī ASV izvietos Austrumeiropas valstīs kaujas brigādi ar 4500 karavīriem un bruņutehniku, kas tiks pārvietota reģiona ietvaros, lai to izmantotu militārajās mācībās. Taču arī Eiropas valstīm jāapzinās, ka tām jāatvēl aizsardzībai NATO prasītie divi procenti no iekšzemes kopprodukta.
