Aptauja: Vai nelielajās pašvaldībās ir iekārtotas oficiālas peldvietas? 0
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā oficiālas peldvietas nav, bet pie Ludzas ezera esam iekārtojuši labu atpūtas vietu, kur var ne tikai peldēties. Iesaistījāmies projekta īstenošanā – ir gan pontons, gan galdi un soliņi, gan volejbola laukums. Bērni ierodas kopā ar vecākiem. Bērnu drošības dēļ nedrīkst atslābt ne vecāku, ne skolas atbildība. Oficiālu peldvietu nevaram atļauties lielo izdevumu dēļ – runa ir ne tikai par iekārtošanas un aprīkojuma izdevumiem, bet arī par to, ka tāds statuss prasa regulāri pārbaudīt ūdens atbilstību normām un nodrošināt uzraudzību.”
Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Mums ir lieliskas iespējas atpūsties pie Rūjas upes ūdeņiem. Pasūtījām pontonu, ko upē ievietojām pie skolas. Pa laipu var uziet uz pontona, tad no pontona pa trepītēm nokāpt ūdenī. Bērni peldas, sauļojas, izmanto soliņus. Vēl līdz galam viss nav paveikts. Pieaugušie vairāk peldas īpaši neiekārtotās vietās, centrā vien mums ir kādas desmit vietas, kur var peldēties. Tie, kas dzīvo upes tuvumā, peldēšanās priekus bauda pie savām mājām. Es pats jau no aprīļa vidus katru rītu nopeldos pie savas mājas. Bērnu drošība vienmēr ir uzmanības centrā. Skola organizē otrās klases skolēnu vešanu uz Valmieras baseinu, kur speciālistu vadībā viņi mācās pareizi peldēt un pareizi uzvesties uz ūdens. Bērniem līdzi brauc klases audzinātāja.”
Anita Brakovska, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: “Viena no novada biedrībām pašlaik gādā par oficiālas peldvietas ierīkošanu pie Lielā Kalupes ezera. Protams, novadā ir vairākas peldvietas, bet tās nav oficiālas.”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Tā kā atrodamies piepilsētā, skolēniem ir iespējas apgūt peldētprasmi Jēkabpils peldbaseinā pēc visiem noteikumiem. Pašvaldība to apmaksā. Daļa iedzīvotāju peldēties brauc uz Radžu ūdenskrātuves Zilā karoga pludmali.”
