Paaudžu paaudzēs mūsmājās olas krāso sīpolu mizās. Bijis arī pa kādam eksperimentam (bērnībā ar krāsainajiem papīriem), bet tradīcija (vecmāmiņa!) vienmēr uzvar.

Lasītākie

Krievijas ļaunākais murgs piepildījies: Eiropas savienība atklāj jaunās sankciju paketes saturu

Skandāls Ziemas olimpiskajās spēlēs: sportisti, iespējams, izmantojuši dzimumlocekļa palielināšanas injekcijas labākiem rezultātiem

Kokteilis

Vērsis – kakls, rīkle, Vēzis – vēders: kādas un kāpēc ir katras zodiaka zīmes vārīgākās vietas?

Lasīt citas ziņas

Galvenais ir sadabūt mizas. Lieldienu rītā visi atlikušie sīpoli tiek noplēsti izmisīgi pliki un izkratīts sīpolu groziņš. Ar histērisku vandīšanos pieliekamajā tiek atrasts sīpolmizu maisiņš (brīnums!), kas pirms pusgada iegūts, sīpolus pinot garās bizēs.

Tad tikai katlā iekšā un uzvāra zampu! Tai piemet sauju sāls. Kamēr salkanā smarža izplatās pa māju, var sākties meditācija – aplikācija. Agrāk olai piespiedām dabas veltes: sniegpulkstenītes, vizbulītes ar visām lapiņām u.c. Vienās sniegainās Lieldienās nolēmām izlīdzēties ar sniegpārsliņām, kas ar mazām nagu šķērītēm izgrieztas no papīra. Iepatikās! Papīrā grieztās zīmes olai vislabāk pielīp, ja iepriekš nolaiza. Bet daudzām olām tās apslapina ar ūdenī samērcētu pirkstu. Tad ornamentu piefiksē, apņemot ar plānu sieviešu zeķes gabaliņu (marle neder). Zīmējumu caur zeķi pielabo ar adatu. Kad piecas olas gatavas, liek vārīties un tin nākamās. Galvenais – neuzlikt katlam vāku! Sainīšus liek katlā un gaida brīnumu.

• Lieldienas
• olu krāsošana
• Praktiskais Latvietis