Ozolu lapas trūd lēni 0
Ozolu lapas nevarot izmantot kompostam, jo tās nesatrūdot arī kopā ar citu koku lapām. Turklāt kritušajās ozolu lapās esot arī daudz kaitēkļu, kas tādējādi nokļūst augsnē. Vai tā ir? Vai tāds komposts būtu bīstams dārza augiem? Austra Jēkabpilī
Ozolu (tāpat arī zirgkastaņu un dižskābaržu) lapas ir ādainas, cietas un satrūd lēni, jo satur daudz grūti noārdāmu miecvielu. Lai tiktu no šīm lapām vaļā, tās biežāk dedzina. Kompostētas vai zemē ieraktas, ozolu lapas sadalās divos trijos gados, turpretī ābeļu, kļavu, ķiršu, alkšņu un citu koku lapas satrūd gada laikā vai pat ātrāk. Ja kopā ar mīkstajām lapām rudenī dārza augsnē ierok arī cietās, skaidrs, ka tās nesatrūdēs vienlaikus. Pavasarī, dārzu uzrokot, būs redzamas gan atsevišķas ozolu lapas, gan to daļas.
LVM meža aizsardzības vadītājs Indulis Brauners ir pārliecināts, ka ozolu kaitēkļi apdraud tikai ozolus, nevis dārza augus. To lapas nevar piesārņot kompostu un dārza augsni ar citiem augiem bīstamiem kaitēkļiem. Turklāt trūdēšanas procesā baktēriju un citu organismu darbības rezultātā komposta substrāts (lapas, zāle, augu atliekas) uzsilst, un ziemojošie kaitēkļi visbiežāk iet bojā. Ja komposts ir labi sagatavots, tad pēc diviem gadiem arī visi ozola kaitēkļi ir pagalam.
