Vai arī tevi kāds zeņķis, kam knapi dīgst ūsas, ir nosaucis par būmeri, un tu neesi sapratis, ko tas nozīmē? Egila Līcīša feļetons 17
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Droši vien arī tevi, mans lasītāj cienījamos gados, kaut reizi mūžā kāds zeņķis, kam vēl knapi dīgst ūsas, ir nosaucis par būmeri, un tu neesi sapratis, ko tas īsti nozīmē. Sapratis tikai, ka tas nav nekas tāds, ar ko labā sabiedrībā lepoties.
Diemžēl mūsu pusē tikums jaunatnei godāt vecākus cilvēkus, kāds bija agrāk un kāds esot saglabājies muhamedāņu zemēs, ir nez kur pakūpējis un pagaisis.
Vecie nebauda to cieņu, ko pelnījuši. Taču šo rindu autors papētīja pieejamos materiālus, noskaidroja, kas ir būmeris – lasītāj, pasūti atspirdzinājumus, izlasi un iepazīsti šo informatīvām uzziņām bagāto, vērtīgo un izsmeļošo artiķeli. (Rakstā izmantotas autobiogrāfiskas detaļas. – E. L.).
Cilvēku kopiena nav viendabīga masa. Taču zinātniski pierādīts, ka apmēram 20 gadus veidojas viena paaudze ar aptuveni kopēju dzīvesveidu, vienādu uzvedību, attieksmi pret pasaulē notiekošo, pret veselību, ar līdzīgiem uztura lietošanas paradumiem – līdz kamēr to nomaina nākamā paaudze.
Šādā iedalījumā būmeri ir no 1944. līdz 1963. gadam dzimušie (līdz ar to autors nepieder šai klasei), un vārds radies no angļu val. “baby boom” – no bērnu dzimšanas buma periodā pēc Otrā pasaules kara. Tagad būmeru galvenais uzdevums ir neierūsēt, par katru cenu pretoties novecošanai.
Paldies Dievam, viņu jaunība pagājusi bez HIV, koronavīrusa un tamlīdzīgiem mēsliem, pēckara dzimušie neko nezināja par cilvēcei uzglūnošām globālās klimatiskās sasilšanas briesmām, nedzīvoja piesārņotā vidē un nesaelpojās ogļskābās gāzes izmešus.
Nākamie ir X paaudzei piederīgie, nākuši pasaulē no 1964. līdz 1984. gadam. Varbūt jaunībā bijuši diezgan radikāliem uzskatiem, taču izgājuši caur dažādiem dzīves pārbaudījumiem, uzkrājuši pieredzi, kļuvuši konservatīvāki.
Agrāk vadījuši laiku zaļā uzdzīvē un pīpējuši, ka zils riņķī vien griežas, tagad dod priekšroku ērtiem apstākļiem, komfortam, augstai servisa kvalitātei, retu reizi lāsei konjaka un Havanas cigāra dūmam.
Y paaudze, mileniāļi ir astoņdesmitajos deviņdesmitajos gados dzimušie, saviem jauniem gadiem neparasti nopietni cilvēki, jo divtūkstošajos gados iepazinuši visas šausmas, ko pasaulei nesis kosmopolītisms, multikulturālisms, globalizācija.
Maz lieto alkoholu, kokakolas dzērāji, nāvīgi ienaidnieki smēķiem, bet jūtas apgrūtināti ar mentālām problēmām. Iemainījuši seksuālo brīvību pret puritānismu. Bieži atrodas stresā, pastāvīgā trauksmes stāvoklī, jo jau no bērna kājas saskārušies ar pastiprinātām pārbaudēm lidostās, vēlāk ar kovidpasēm, zaļajiem sertifikātiem, QR kodiem.
Turklāt mileniāļi sāka un nākamā – Z paaudze – turpina bojāt veselību ar veģetārismu un vegānismu.
Ir izpētīts, ka dārzāji ir daudzkārt kaitīgāki par žāvētu desu, salami vai servelādi, kuru uztura vērtībā pārspēj tikai kaviārs, melnie ikri.
Jēziņ balto, ko organismam spēj nodarīt salātlapu, turku zirņu, sojas pupiņu, tofu pastētes, rauga pārslu, lēcu, sēklu diēta un pārējā zaļbarība! Zālēšanā izmocītais rumpis tikai retumis ļaujas uzpurināties no flegmas, kurā tas ieslīdzis šķietami uz visiem laikiem.
Kas attiecas uz 21. gadsimtā dzimušo Z ģenerāciju, zūmeriem, viņiem pavisam laupīts aktīvs dzīvesveids, veselīgs miegs un pareiza ēšana. Tie ir diezgan ērmīgi, no apkārtnes norobežojušies, nesportiski ļautiņi, kuri reti sastopami sabiedriskos pasākumos, kuriem svešs daudz kas par vērtīgu atzītais, kuri centrējas ap viedtelefona ekrānā ietverto.
Viņu nesabiedriskums izpaužas tādā mērā, ka zūmeri pārtraukuši iet uz veikalu un ēdnīcu, jo kāpēc gan kontaktēties ar citiem apmeklētājiem, ja māju noslēgtībā viss sasniedzams caur internetu, kurjerdienestu, atbalstot e-komercijas uzņēmumus.
Grūti pateikt, kā zūmeru starpā norit darījumu sakari vai seksuālā saskarsme.
Galvenais Z paaudzes informēšanās avots ir “iegūglēšanās” vai – visu vajadzīgo pastāsta vikipēdija. Presi viņi nelasa, TV neskatās, ar grūtībām integrējas apkārtējā vidē.
Nākotnē zūmeri neizskatās derīgi un piemēroti it nevienai profesijai, atskaitot “projekta vadītājus” un “NVO pārstāvjus – konsultantus”. Taču jaunākās paaudzes cilvēki jūtas pārāki par vecajiem ar prasmēm apieties ar mūsdienu tehnoloģijām, kurās jūtas kā zivis ūdenī.
Tāpēc Z ģenerācija izturas nievājoši un noraidoši pret paaudzēs uzkrātām tradīcijām un vērtībām, un citus uzpūtīgi apzīmē kā vecos būmerus.
Saskaņā ar paaudžu teoriju starp ģenerācijām visu laiku notiek konfliktēšana un cīņa par ietekmes sfēru paplašināšanu, bet ir skaidrs, ka cilvēces progress aizvirzījies pa neapgaismotu ceļu, un nākotnē nekas labs nav gaidāms.
