Artilērijas sistēma “Archer”, ko Zviedrija piegādā Ukrainai.
Artilērijas sistēma “Archer”, ko Zviedrija piegādā Ukrainai.
Foto: Jonas Ekstromer/TT NEWS AGENCY/AFP/SCANPIX

Pacifistiskā kursa maiņa: Zviedrijā valdīja pārliecība, ka neviena valsts Eiropā neuzbruks citai valstij 14

Gunta Enerūta, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus 73
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku 7
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Lasīt citas ziņas

2022. gada 16. maijā sociāldemokrātu valdība ar plašu atbalstu pieteicās dalībai NATO. Tas bija negaidīti gaidīts Zviedrijas lēmums, ņemot vērā situāciju Eiropā. 2022. gada 5. jūlijā visas NATO alianses dalībval­stis parakstīja Zviedrijas pievienošanās protokolu.

No neitralitātes līdz aktīvai aizsardzībai

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan Zviedrija gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā bija sevi pasludinājusi par neitrālu valsti un šo kursu ieturēja arī pēc tam, līdz pat 80. gadu vidum aizsardzībai tika atvēlēti 3% no IKP. Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā, aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukuma aizsardzībai atvēlētie līdzekļi pakāpeniski tika samazināti. 2015. gadā tie bija tikai 1,1% no IKP.

Zviedrijā valdīja pārliecība, ka neviena valsts Eiropā neuzbruks citai valstij.

2008. gadā Krievija uzbruka Gruzijai, Zviedrijas gaisa telpas tuvumā atkal sāka parādīties Krievijas kara lidmašīnas un tiek saņemti ziņojumi par zemūdenēm piekrastē. Krievijas neprognozējamību apliecināja pirms gada piedzīvotais Krievijas iebrukums Ukrainā, kas pamudināja Zviedriju mainīt kursu no neitralitātes (“nekaitināt lielo kaimiņu!”) uz pārliecību, ka dalība NATO ir garants drošībai.

Kā jau “Latvijas Avīze” rakstīja iepriekš, ģenerālmajors, Zviedrijas Nacionālās aizsardzības augstskolas bijušais rektors Kārlis Neretnieks salīdzinājis drošību Eiropā ar ugunsgrēku vienā no dvīņu mājas pusēm: “Mēs nevaram izlikties, ka tas mūs neskar.”

Pēc 2022. gada 24. februāra notikumiem Sociāldemokrātu partija, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija paudusi pārliecību “nekad NATO”, maijā nolēma pieteikties dalībai militārajā aliansē.

Aptaujas skaidri uzrāda, ka Zviedrijas iedzīvotāji atbalsta šo lēmumu. Attieksme mainījusies no šauri nacionālām savas teritorijas aizsardzības interesēm uz plašāku skatījumu – sadarbību ar mērķi mazināt Krievijas militārā spēka izmantošanas iespējas tuvākajā apkārtnē. Turklāt Zviedrijas nozīmīgumu nosaka ģeogrāfiskā atrašanās vieta – gaisa telpa ir visu ziemeļvalstu kopīga arēna.

Turcijas prasības Zviedrijai

Tomēr Zviedrijas ceļš uz NATO nav rozēm kaisīts. Lai gan visas NATO dalībvalstis ir apstiprinājušas atbalstu, pēc pēdējiem notikumiem Stokholmā Turcijas prezidents Erdogans ir pateicis “nē”.

Turcijas prasību izdot “teroristus” toreizējais Zviedrijas tieslietu ministrs sociāldemokrāts Morgans Johansons atspēkoja, ka valstī tiek piemēroti Zviedrijas tiesību akti par cilvēku “sodāmību vai attaisnošanu”, turklāt Zviedrija nekad neizdodot Zviedrijas pilsoņus.

Janvārī pie Stokholmas rātsnama tika pakārta Erdogana lelle ar galvu uz leju. Par Erdogana lelles akciju atbildību uzņēmusies Rojavas komiteja, kas sevi dēvē par “tīklu solidaritātei ar revolucionāro kustību visā Kurdistānā”.

Turklāt galēji labējās partijas priekšsēdētājs Rasmuss Paludans sadedzināja Korānu pie Turcijas vēstniecības. Paludans uzskata, ka Zviedrijai nevajadzētu maksāt ar vārda brīvības atņemšanu.

Gandrīz pēc nedēļas, 20. janvārī, Stokholmas centrā notika demonstrācijas gan par, gan pret Turcijas prezidentu Erdoganu. Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms (M) ir apliecinājis, ka viņš nosoda “leļļu” protestu.

Bet sarunas ar Turciju ir nonākušas strupceļā.

Sūtīs artilērijas sistēmu “Archer”

Zviedrijas valdība nolēmusi sniegt vēl vienu – desmito – militārā atbalsta kārtu Ukrainai. Līdzšinējais Zviedrijas militārais atbalsts Ukrainai, pēc valdības aplēsēm, sasniedzis piecus miljardus kronu (449,5 miljonus eiro).

19. janvārī valdības sēdē pieņemts lēmums par artilērijas sistēmu “Archer” nodošanu Ukrainai, kas ir pēdējās vēlmju sarakstā. Zviedrija uz Ukrainu nosūtīs granātmetējus ar munīciju, prettanku lādiņus, automātiskās šautenes un mīnu likvidēšanas aprīkojumu, kaujas mašīnas “CV 90”, kā arī prettanku robotu “57 NLAW”.

“Archer” ir ātri pārvietojama artilērijas sistēma ar lielisku precizitāti. Šajā atbalsta kārtā galvenā uzmanība tiek pievērsta cīņai uz zemes, norāda Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Vēl uz Ukrainu tiks sūtīti prettanku roboti, saukti arī par “NLAW”, kuriem bija svarīga loma pirmajos kara mēnešos un izšķiroša loma cīņā par Kijivu.

Kā jau minēts, kopējais Zviedrijas militārais atbalsts Ukrainai, pēc valdības aplēsēm, ir pieci miljardi kronu, no kuriem iepriekšējā kārta tika novērtēta trīs miljardu kronu apmērā. Šajā komplektā bija iekļauta pretgaisa aizsardzības sistēma ar kvalificētu munīciju, visurgājēji, bruņuvestes karavīriem un ziemas aprīkojums, apkures krāsnis, teltis un maskas. Iepriekš Zviedrija uz Ukrainu, cita starpā, ir nosūtījusi arī 15 000 prettanku lādiņu.

Kopš kara sākuma līdz 2022. gada 1. novembrim vairāk nekā 158 200 ukraiņu bēgļu ir meklējuši patvērumu kādā no ziemeļvalstīm un visvairāk – 47 000 – Zviedrijā.

Zviedrijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai

Stokholmā, Normalmstorgā pirmdienās notiek regulāri mītiņi Ukrainas atbalstam, kā arī darbojas vairākas sabiedriskās organizācijas, kas aktīvi iesaistās humānās palīdzības vākšanā, ir izveidoti centri, uz kuriem ir iespēja atvest Ukrainai nepieciešamo.

Kad “Latvijas Avīzes” korespondente apmeklēja vienu no tādiem, tur valdīja liela rosība – aktīvi darbojās gan brīvprātīgie spēki, kas saņēma, kā arī bija redzama cilvēku plūsma, kas ieradās ar savu auto un sapakotajiem sūtījumiem.

Trešdien publiskotajā aptaujā secināts, ka 63% iedzīvotāju atbalsta iestāšanos NATO, bet 42% uzskata, ka Zviedrija ir par daudz piekāpusies Turcijai.

UZZIŅA

Zviedrijas atbalsts Ukrainai no 2022. gada februāra līdz decembrim

Militārais atbalsts – 6,3 miljardi Zviedrijas kronu

Humānā palīdzība – SEK 1,5 miljardi

Finansiālais atbalsts – 1,1 mljrd.

Civilās krīzes vadība – SEK 500 miljoni

Rekonstrukcija – 350 miljoni Zviedrijas kronu

Reformu atbalsts – 316 miljoni Zviedrijas kronu

Atbalsts bezmaksas medijiem, kiberdrošībai – 15 miljoni Zviedrijas kronu

Zviedrija ir uzņēmusi aptuveni 50 000 ukraiņu bēgļu

Avots: Zviedrijas valdība

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Lasīt citas ziņas
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Māris Antonevičs: Putina iespējamo sarunbiedru loks sašaurinās
FOTO. Zosis, stārķi, dzērves – Latvijā pamazām atgriežas gājputni
Lielbritānijas karali Čārlzu III Berlīnes lidostā sagaidīs ar 21 lielgabala salūtu: vizīte iezīmēs jaunu sākumu Vācijas un Lielbritānijas partnerībā
Starptautiskās Olimpiskās komiteja izdabā agresorvalstij Krievijai
09:03
Izaicini savu iekšējo sportistu un atbalsti veselīgu dzīvesveidu ar “Zelta Rieksts”!
09:00
ES vienojas vēl uz vienu gadu pagarināt gāzes patēriņa samazināšanu par 15%
08:45
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
VIDEO. Policija izplatījusi video, kā šāvēja ielauzās Nešvilas skolā bruņota ar ieročiem un nogalināja 6 cilvēkus
Brūss Viliss. Ko aktierim nozīmē runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus un saprast dzirdēto….
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. ASV kara eksperti: Krievijas spēki pārņēmuši jau 65% Bahmutas pilsētas teritorijas
Atvadas no pēdējā ķirbja. Garda un sātīga biezzupiņa
ES vienojas vēl uz vienu gadu pagarināt gāzes patēriņa samazināšanu par 15%
Uzņēmēju Plaudi-Rēlingeri apsūdz par iespējamu aplokšņu algu izmaksu organizētā grupā
“Olainfarm” sāga kā juridiskās drāmas seriālā “Ģēnijs uzvalkā”… Kā uzradās čehu investori?
Starptautiskās Olimpiskās komiteja izdabā agresorvalstij Krievijai
Saulainākā diena gaidāma Kurzemē, gaiss iesils līdz + 5 grādiem
Viedie luksofori sāk sodīt pārgalvīgos braucējus – pie sarkanās gaismas braukt nedrīkst
Olafs Zvejnieks: “Das Auto” dod prettriecienu, kas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā
“Mareks pēdējo cīņu vairs nespēja uzvarēt…” No ievainojumiem miris viens no poļu brīvprātīgajiem, kurš veda humāno kravu uz Ukrainu
Kaut kas noies greizi, bet nevajag uzreiz krist panikā! Horoskopi 29.martam
Krievijā tiesa soda ar cietumsodu tēvu par meitas “diskreditējošo” zīmējumu, bet viņš naktī pamanījies aizbēgt
SPECIĀIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
Levits ir nomocījies ar savu zemo reitingu. Jo viņš vairāk mokās, jo vairāk krīt atbalsta balsu skaits, tā situāciju raksturo politologs
Mājsaimniecību noguldījumu pieauguma temps – zemākais desmitgadē
VIDEO. Ukraiņu bērni, kurus okupanti aizveda uz Krimu, atkalapvienojas ar ģimenēm
FOTO. Pianists Vestards Šimkus ar sievu Elīnu bērniem māca skaitīt lūgšanas un nelaiž bērnudārzā
Kāda blakussēdētāja uzvedība visvairāk traucē auto vadītājus?
“Cilvēki, mīļie, kāpēc jūs lietojat pretīgos krievu lamuvārdus? Vai tad nevar pateikt – krievu kuģi, ej dillēs!?” intervija ar Leldi Stumbri
Kurš pelnījis kājas spērienu pa pakaļu? Lato Lapsa nosauc virkni ļoti augstu drošības amatpersonu