Pacifistiskā kursa maiņa: Zviedrijā valdīja pārliecība, ka neviena valsts Eiropā neuzbruks citai valstij 14
Gunta Enerūta, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2022. gada 16. maijā sociāldemokrātu valdība ar plašu atbalstu pieteicās dalībai NATO. Tas bija negaidīti gaidīts Zviedrijas lēmums, ņemot vērā situāciju Eiropā. 2022. gada 5. jūlijā visas NATO alianses dalībvalstis parakstīja Zviedrijas pievienošanās protokolu.
No neitralitātes līdz aktīvai aizsardzībai
Lai gan Zviedrija gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā bija sevi pasludinājusi par neitrālu valsti un šo kursu ieturēja arī pēc tam, līdz pat 80. gadu vidum aizsardzībai tika atvēlēti 3% no IKP. Pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā, aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukuma aizsardzībai atvēlētie līdzekļi pakāpeniski tika samazināti. 2015. gadā tie bija tikai 1,1% no IKP.
Zviedrijā valdīja pārliecība, ka neviena valsts Eiropā neuzbruks citai valstij.
2008. gadā Krievija uzbruka Gruzijai, Zviedrijas gaisa telpas tuvumā atkal sāka parādīties Krievijas kara lidmašīnas un tiek saņemti ziņojumi par zemūdenēm piekrastē. Krievijas neprognozējamību apliecināja pirms gada piedzīvotais Krievijas iebrukums Ukrainā, kas pamudināja Zviedriju mainīt kursu no neitralitātes (“nekaitināt lielo kaimiņu!”) uz pārliecību, ka dalība NATO ir garants drošībai.
Kā jau “Latvijas Avīze” rakstīja iepriekš, ģenerālmajors, Zviedrijas Nacionālās aizsardzības augstskolas bijušais rektors Kārlis Neretnieks salīdzinājis drošību Eiropā ar ugunsgrēku vienā no dvīņu mājas pusēm: “Mēs nevaram izlikties, ka tas mūs neskar.”
Pēc 2022. gada 24. februāra notikumiem Sociāldemokrātu partija, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija paudusi pārliecību “nekad NATO”, maijā nolēma pieteikties dalībai militārajā aliansē.
Aptaujas skaidri uzrāda, ka Zviedrijas iedzīvotāji atbalsta šo lēmumu. Attieksme mainījusies no šauri nacionālām savas teritorijas aizsardzības interesēm uz plašāku skatījumu – sadarbību ar mērķi mazināt Krievijas militārā spēka izmantošanas iespējas tuvākajā apkārtnē. Turklāt Zviedrijas nozīmīgumu nosaka ģeogrāfiskā atrašanās vieta – gaisa telpa ir visu ziemeļvalstu kopīga arēna.
Turcijas prasības Zviedrijai
Tomēr Zviedrijas ceļš uz NATO nav rozēm kaisīts. Lai gan visas NATO dalībvalstis ir apstiprinājušas atbalstu, pēc pēdējiem notikumiem Stokholmā Turcijas prezidents Erdogans ir pateicis “nē”.
Turcijas prasību izdot “teroristus” toreizējais Zviedrijas tieslietu ministrs sociāldemokrāts Morgans Johansons atspēkoja, ka valstī tiek piemēroti Zviedrijas tiesību akti par cilvēku “sodāmību vai attaisnošanu”, turklāt Zviedrija nekad neizdodot Zviedrijas pilsoņus.
Janvārī pie Stokholmas rātsnama tika pakārta Erdogana lelle ar galvu uz leju. Par Erdogana lelles akciju atbildību uzņēmusies Rojavas komiteja, kas sevi dēvē par “tīklu solidaritātei ar revolucionāro kustību visā Kurdistānā”.
Turklāt galēji labējās partijas priekšsēdētājs Rasmuss Paludans sadedzināja Korānu pie Turcijas vēstniecības. Paludans uzskata, ka Zviedrijai nevajadzētu maksāt ar vārda brīvības atņemšanu.
Gandrīz pēc nedēļas, 20. janvārī, Stokholmas centrā notika demonstrācijas gan par, gan pret Turcijas prezidentu Erdoganu. Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms (M) ir apliecinājis, ka viņš nosoda “leļļu” protestu.
Bet sarunas ar Turciju ir nonākušas strupceļā.
Sūtīs artilērijas sistēmu “Archer”
Zviedrijas valdība nolēmusi sniegt vēl vienu – desmito – militārā atbalsta kārtu Ukrainai. Līdzšinējais Zviedrijas militārais atbalsts Ukrainai, pēc valdības aplēsēm, sasniedzis piecus miljardus kronu (449,5 miljonus eiro).
19. janvārī valdības sēdē pieņemts lēmums par artilērijas sistēmu “Archer” nodošanu Ukrainai, kas ir pēdējās vēlmju sarakstā. Zviedrija uz Ukrainu nosūtīs granātmetējus ar munīciju, prettanku lādiņus, automātiskās šautenes un mīnu likvidēšanas aprīkojumu, kaujas mašīnas “CV 90”, kā arī prettanku robotu “57 NLAW”.
“Archer” ir ātri pārvietojama artilērijas sistēma ar lielisku precizitāti. Šajā atbalsta kārtā galvenā uzmanība tiek pievērsta cīņai uz zemes, norāda Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.
Vēl uz Ukrainu tiks sūtīti prettanku roboti, saukti arī par “NLAW”, kuriem bija svarīga loma pirmajos kara mēnešos un izšķiroša loma cīņā par Kijivu.
Kā jau minēts, kopējais Zviedrijas militārais atbalsts Ukrainai, pēc valdības aplēsēm, ir pieci miljardi kronu, no kuriem iepriekšējā kārta tika novērtēta trīs miljardu kronu apmērā. Šajā komplektā bija iekļauta pretgaisa aizsardzības sistēma ar kvalificētu munīciju, visurgājēji, bruņuvestes karavīriem un ziemas aprīkojums, apkures krāsnis, teltis un maskas. Iepriekš Zviedrija uz Ukrainu, cita starpā, ir nosūtījusi arī 15 000 prettanku lādiņu.
Kopš kara sākuma līdz 2022. gada 1. novembrim vairāk nekā 158 200 ukraiņu bēgļu ir meklējuši patvērumu kādā no ziemeļvalstīm un visvairāk – 47 000 – Zviedrijā.
Zviedrijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai
Stokholmā, Normalmstorgā pirmdienās notiek regulāri mītiņi Ukrainas atbalstam, kā arī darbojas vairākas sabiedriskās organizācijas, kas aktīvi iesaistās humānās palīdzības vākšanā, ir izveidoti centri, uz kuriem ir iespēja atvest Ukrainai nepieciešamo.
Kad “Latvijas Avīzes” korespondente apmeklēja vienu no tādiem, tur valdīja liela rosība – aktīvi darbojās gan brīvprātīgie spēki, kas saņēma, kā arī bija redzama cilvēku plūsma, kas ieradās ar savu auto un sapakotajiem sūtījumiem.
Trešdien publiskotajā aptaujā secināts, ka 63% iedzīvotāju atbalsta iestāšanos NATO, bet 42% uzskata, ka Zviedrija ir par daudz piekāpusies Turcijai.
UZZIŅA
Zviedrijas atbalsts Ukrainai no 2022. gada februāra līdz decembrim
Militārais atbalsts – 6,3 miljardi Zviedrijas kronu
Humānā palīdzība – SEK 1,5 miljardi
Finansiālais atbalsts – 1,1 mljrd.
Civilās krīzes vadība – SEK 500 miljoni
Rekonstrukcija – 350 miljoni Zviedrijas kronu
Reformu atbalsts – 316 miljoni Zviedrijas kronu
Atbalsts bezmaksas medijiem, kiberdrošībai – 15 miljoni Zviedrijas kronu
Zviedrija ir uzņēmusi aptuveni 50 000 ukraiņu bēgļu
Avots: Zviedrijas valdība
