Pagalmā savairojusies zeltslotiņa. Kā to iznīdēt? 1
“Kā iznīcināt nezāli zeltslotiņu? Tā aug kā tāds krūms ar resniem, cietiem stumbriem. ” JĀNIS Skultē
Kanādas zeltslotiņu Latvijā audzē kā krāšņumaugu gan publiskos, gan piemājas apstādījumos, izmanto arī kā ārstniecības augu. No Ziemeļamerikas ieceļojušais augs Eiropā jūtas ļoti labi – tas veido spēcīgu sakneņu sistēmu un, vairodamies veģetatīvi, spēj izkonkurēt citus augus. Arī ar sēklām zeltslotiņa var izplatīties lielos attālumos, tādēļ bieži savairojas vietās, kur nav vēlama. Šā iemesla dēļ zeltslotiņu nereti uzskata par nezāli. Augs ieviešas ceļmalās, gar dzelzceļa sliedēm, atmatās, grāvmalās, mežmalās un citās vietās, kur regulāri neapstrādā augsni un nenopļauj zāli.
Uzskatīt zeltslotiņu par krāšņumaugu vai nezāli – tas lai paliek katra paša ziņā. Ja tā pārlieku saviesusies, ir jālemj par ierobežošanas pasākumiem. Pļaušana vairākas reizes sezonā vai vismaz vienu reizi līdz zeltslotiņas noziedēšanai ierobežos tās attīstību un izplatīšanās iespējas. Uzsākot regulāru augsnes apstrādi kādā līdz šim neapstrādātā zeltslotiņu pārņemtā teritorijā, šīs nezāles var apkarot pilnībā. Arī lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs vai papuvēs, kur nezāles apkaro ar glifosātu saturošiem herbicīdiem, piemēram, 2% glifosu, zeltslotiņu ir iespējams iznīcināt, taču apstrādes laikā tai jābūt 10 – 15 cm augstai.
