Pagātne bez liekulības 3
Neizpratni manī raisa bieži dzirdētais priekšlikums Lāčplēša dienā 11. novembrī godināt visu latviešu karavīru piemiņu, neskatoties, kādas armijas formastērpos viņi bijuši ģērbti. Galvenais esot, ka varonīgi cīnījušies, vienalga, kurā pusē.
Gribu iebilst – Lāčplēša dienā pieminami tikai tie, kuri atbrīvoja Rīgu un Latviju no bermontiešiem un izcīnīja valsts neatkarību. Manas paaudzes cilvēki, kas saglabājuši atmiņā ulmaņlaiku pēdējos gadus, redzējuši sarkanarmijas tankus 1940. gadā iebrūkam Latvijā, piedzīvojuši deportācijas un okupācijas, ir spējīgi daudzmaz objektīvi atskatīties pagātnē. Cita lieta, vai šo patiesību izprot tagadējā jaunatne un tie, kuri dodas dienēt Latvijas armijā. Šajā problēmā būtu jāiedziļinās gan armijas komandējošam sastāvam, gan visai sabiedrībai.
Voldemārs Lieljaks Liepājā
