Palīdzēja mušmire! Pieredzes stāsts 3
Lilija Urdziņa ir sprigana pensionāre. Vingra gaita, taisna mugura, pietiek spēka gan dārzam, gan sēņošanai, gan rūpēm par pieklīdušiem, tad mīluļos pārtapušiem dzīvniekiem. Taču vienmēr tik labi nav bijis. Tikt līdz veselībai palīdzē jusi – mušmire.
“Man bija 45 gadi, kad sāka traki sāpēt kājas. Nevarēju paiet, ik pa laikam uznāca spazmatiskas sāpes, kas aizviļņoja līdz galvai. Diagnoze – kakla skriemeļu spondiloze. Rentgens rādīja, ka man veidojas osteohondroze.
Dakterēja visādi. Mazliet labāk jutos pēc neiroloģes veiktās terapijas, taču tikai īsu brīdi. Beigās samierinājos, ka tur neko nevar līdzēt.
Reiz sēņojot sastapos ar inteliģentu krievu kundzi, kas bija pielasījusi maisiņu ar mušmirēm. Indīgas taču! Bet viņa: nē, tieši šīs sēnītes izglābušas. Ar kaulu sāpēm bijis tik traki, ka tikai ar kruķiem pārvietojusies.
Ne mugura vairs lietojama, ne kājas. Tad kāda veca tante ieteikusi rīvēt sāpošās vietas ar sarkanās mušmires izvilkumu spirtā.
Es pēc šī ieteikuma gada laikā divas puslitra burciņas izsmērēju. Un varu normāli paiet,” savā pieredzē dalās Lilijas kundze.
Dara tā
* Puslitra burciņā ieliek četras vai piecas mušmires un pārlej ar skudru spirtu – to var iegādāties aptiekā. Nedēļu notur tumsā, tad, sēnes no trauka neizņemot, ar radušos šķidrumu ierīvē sāpošās vietas. Gada garumā to darīju katru vakaru.
Vienu burciņu ar šīm zālēm turu pa rokai joprojām un pa reizei ierīvēju gūžas vai tās vietas, kur ieduras vai iesāpas. Jo nu jau esmu gados, kad veselība klāt vairs nenāk. Man ir ļoti sakarīga ģimenes ārste – saka, ja līdz, lai lietoju, tā taču sena tautas recepte.
Eju vingri. Esmu fiziski aktīva, mugurā vairs nav tā veceņu kūkuma. Vienīgā nelaime – mušmire tomēr diezgan nelāgi smird.
