Ogres pansionāts darbojas slimnīcas sastāvā 0
Pirmdien, 11. augustā, Ogres pansionāts svinēs savu piecu gadu jubileju. Tā izveide kļuvusi par veiksmes stāstu ne tikai tādēļ, ka pansionāts devis mājvietu vairāk nekā simt Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles, Ķeguma un citu novadu iedzīvotājiem. Tas, būdams Ogres rajona slimnīcas sastāvā, var arī saimniekot daudz efektīvāk, nodrošināt divu medicīnas māsu un terapeita pakalpojumus, bet vajadzības gadījumā – ātri nogādāt pansionāta iemītniekus slimnīcā, kas atrodas vien pārsimt metru attālumā.
Labāk nekā mājās
Vienā no divvietīgajām istabiņām sastopu Zentu Kleinbergu no Suntažiem un ogrēnieti Emīliju Zundāni (attēlā). Lai gan viena ir liela grāmatu lasītāja, bet otra nelaiž garām nevienu sporta pārraidi televīzijā, apstākļi, kas spieduši pārcelties uz dzīvi pansionātā, abām ir gauži līdzīgi – saimniekam piederošajās mājās sirmās kundzes izrādījušās nevēlamas īrnieces.
“Mājās man bija ļoti slikti apstākļi. Dzīvoju gluži kā malkas šķūnī, saimnieki par mani nerūpējās nemaz. Tad sociālā darbiniece pierunāja mani braukt uz pansionātu. Uzreiz piekritu un to nenožēloju, jo šeit ir ļoti labi. Ēdiens ir garšīgs, māsiņas ik pēc desmit dienām aizved nomazgāties dušā. Arī dakterīte šeit pieņem trīs reizes nedēļā. Neko labāku nevaru vēlēties,” saka Zenta Kleinberga.
Savukārt viņas istabas biedrene, kurai šomēnes apritēs jau 90 gadi, ilgus gadus nostrādājusi Ogres slimnīcā par grāmatvedi. Kopā ar meitu viņa īrēja dzīvokli, līdz saimnieks uzteicis īres līgumu. Meitai nācies pārcelties uz dzīvi pie viena no dēliem, bet sirmgalvei, kas pēdējos dzīves gadus pārvietojas tikai ratiņkrēslā, – uz pansionātu. “Neesmu šai vietai piemērota. Visu savu mūžu esmu bijusi sportiste. Kādreiz biju laba barjerskrējēja, nelaidu garām nevienas sacensības. Tagad vecumā nožēloju tikai to, ka nevaru vairs ar sportu nodarboties,” stāsta Emīlija Zundāne. Viņai ir arī divi mazdēli un četri mazmazbērni, no kuriem viens esot arī labs sportists, florbolists. Seniore nevar vien sagaidīt, kad puisis atgriezīsies no sacensībām, apciemos omīti un pastāstīs, kā gājis.
Ar ātro palīdzību pagalmā
“Tas, ka pansionāts saistīts ar slimnīcu, nav slikti, jo pie mūsu iemītniekiem jebkurā brīdī var ierasties speciālists, turklāt pansionāta pagalmā visu diennakti atrodas slimnīcas ātrās palīdzības mašīna, kas saslimušo ātri nogādā stacionārā. Vēl – visus pārtikas produktus centralizēti iepērk slimnīca, bet ēdienu gatavo ēdināšanas blokā, kas atrodas pie mums, pansionātā. Var teikt, ka pansionāta iemītnieki ietur maltīti pirmie, bet uz slimnīcu ēdienu nogādā termokonteineros. Abām iestādēm ir arī vienota grāmatvedība, tādēļ esmu atbrīvota no “papīru” sloga un visu laiku varu veltīt pansionāta problēmu risināšanai,” priekšrocības uzskaita Ogres pansionāta vadītāja Astrīda Zīverte-Upeniece. No slimnīcas mantots arī plašais, ērtais lifts, ar kuru var pacelties līdz vajadzīgajam stāvam, pat sēžot ratiņkrēslā, bet līdz vadītājas kabinetam piektajā stāvā palīdz nonākt moderns pacēlājs.
Šobrīd pansionātā ir 115 vietas, taču plānots izremontēt vēl vienu stāvu, kur varēs dzīvot vēl 25 seniori. Maksa ir 15 eiro diennaktī jeb 450 – 465 eiro mēnesī, kurā iekļauts viss, sākot ar apģērbu un beidzot ar pārsienamiem materiāliem, izņemot medikamentus tādu hronisku kaišu kā sirds slimības vai osteoporozes ārstēšanai. Par tiem jāmaksā pašiem senioriem no tiem 10%, kas paliek pāri no pensijas pēc tam, kad viņi norēķinājušies par savu uzturēšanos pansionātā.
Viens pansionāta stāvs ar 30 vietām atvēlēts insulta pacientu rehabilitācijai. Visbiežāk šeit valsts apmaksātas programmas ietvaros atlabšanas procesu turpina apkārtējo novadu iedzīvotāji, kuri pārcietuši insultu. Ar šiem pacientiem nodarbojas fizioterapeits, bet papildus pansionātā notiek arī dažādas nodarbības sīko kustību un koordinācijas trenēšanai, piemēram, zīmēšana, adīšana, dekupāža, kas īpaši piemērotas pēcinsulta periodā. No dažādām slimnīcām šurp tiek pārvesti arī gados veci cilvēki, kas stacionārā ārstējuši gūžas kakliņa lūzumu.
