Par okupācijas režīmu upuriem 0
Uzskatu, ka pašlaik mūsu valstī tiek nevienlīdzīgi vērtēti padomju un hitleriskā režīmu nodarījumi Latvijā. Lai gan visi atzīstam, ka tie bijuši vienlīdz nežēlīgi. Padomju okupācijas sākums tiek atzīmēts 17. jūnijā, izkarot karogus sēru noformējumā. 25. marts un 14. jūnijs ir piemiņas dienas tiem, kurus padomju vara izsūtīja ārpus Latvijas.
Taču no hitleriešu okupācijas laika zvērībām pieminām tikai ebreju holokaustu. Tikpat kā nerunājam par Salaspils koncentrācijas nometnē bojā gājušo piemiņu. Tajā kādu laiku bija ieslodzīti latvieši Konstantīns Čakste, Bruno Kalniņš, Ludvigs Sēja. Audriņi bija vienīgais ciems Latvijā, kuru hitlerieši 1942. gada janvārī nodedzināja, 30 vīriešus nošāva publiski Rēzeknes tirgus laukumā.
Daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika nosūtīti piespiedu darbos uz Vāciju. Pēc vēsturnieka Agņa Baloža ziņām, 35 000 cilvēku. Tur viņi badā un necilvēciskos apstākļos smagi strādāja vācu kara rūpnīcās. Daudzi nomira.
Domāju, ka vācu okupācijas režīma upuru mokas nav bijušas mazāk sāpīgas vai viņu dzīvība mazāk vērta. Tāpēc valstī vajadzētu noteikt dienu, kad pieminēt vācu nacistu laikā cietušos un bojā gājušos cilvēkus. Manuprāt, vispiemērotākā vieta tam būtu Salaspils nometne. Tā bija vislielākā no 23 nometnēm, ko hitlerieši bija ierīkojuši Latvijā.
