Par šā gada sēni izraudzīta dzīslkāta beka 2
Latvijas Mikologu biedrība par šā gada sēni izraudzījusies dzīslkāta beku, liecina portālā “dabasdati.lv” pieejamā informācija.
Dzīslkāta beka “Boletus projectellus” (Murrill) Murrill šo gadu izpelnījusies ar to, ka tā Latvijā pirmo reizi konstatēta tikai pērn rudenī, norāda biedrībā.
Pēr septembrī uz Dabas muzeja sēņu izstādi vairāki apmeklētāji no dažādām jūras piekrastes vietām atnesa skaistas, līdz šim neredzētas beciņas ar sarkanbrūnu cepurīti un krasi izteiktu smalku dzīslojumu uz slaidā kātiņa. Vēlāk izrādījies, ka tā ir dzīslkāta beka Boletus projectellus – suga, kas daudzus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā, vēlāk arī Taivānā.
Šī sēne tikai 20.gadsimta beigās pamanīta arī Eiropā – konkrēti, Lietuvā, Kuršu kāpā, kur līdz atklājuma publiskošanas brīdim 2007.gadā paspējusi pamatīgi izplatīties. Arī Latvijā tā atrasta tikai piejūras kāpu zonā, ne tālāk kā vienu kilometru no krasta. Izceļot šīs bekas zīmīgāko izskata īpatnību, tā latviski nodēvēta par dzīslkāta beku.
Dzīslkāta beka aug zem priedēm, tā ir prāvu izmēru stobriņsēne, kuras diametrs ir 4-20 centimentri. Sēnes cepurītes virsmiziņa ir sarkanīgi brūnā krāsā un lēveraini stiepjas pāri malai. Bekai ir samērā garš tievs kāts, ko klāj izteikts, reljefs dzīslojums. Mīkstums ievainojumu vietās iekrāsojas dzeltenīgs vai gaiši brūngans.
Dzīslkāta beka ir ēdama, un to var izmantot arī dzijas krāsošanā, norādīja Latvijas Dabas muzejā.
Kā liecina Latvijas Mikologu biedrības mājaslapā pieejamā informācija, pērn par gada sēni atzīta īstā mājsēne, 2012.gadā – vēdekļa sārtaine, 2011.gadā – zaļā mušmire, 2010.gadā – zarainā dižadatene, 2009.gadā – sakņu piepe.
