M. Libeka: – Kādu Eiropas pieredzi vai novērojumu jūs gribētu pasvītrot? 6
– Atbildi uz šo jautājumu es vēlētos ielikt plašākā kontekstā un runāt no Eiropas integrācijas mērķa viedokļa. Ir skaidrs un pēdējo mēnešu vai pat gadu notikumi rāda, ka mums ir nepieciešama vienota un stipra Eiropa. It kā to zinām, bet šāda Eiropa pati par sevi vien neveidojas. Vairāk nekā deviņus gadus biju vienā no Eiropas institūcijām, kas tiek uzskatīta par tās apziņu un kurai tiek atļauts veidot Eiropas publisko kārtību. Līdz ar to es neapšaubāmi vēroju un analizēju, kā tad mēs kopā nākam un vienojamies. Pēc visiem maniem vērojumiem un arī darbiem, tomēr gribētu uzsvērt, ka Eiropā vēl arvien ir aktuāls visu valstu vienlīdzīgas līdzdalības jautājums. Nevajadzētu būt atšķirībai, vai runā lielas un bagātas vai mazas un varbūt ne tik bagātas valsts pārstāvis, vai runā vecās vai jaunās demokrātijas pārstāvis. Šajā virzienā ir ļoti daudz darāmā. Ja, satiekoties vairāku Eiropas institūciju (tiesu, komisiju, parlamentu) vadītājiem, šajā grupā būs vienāda veco un jaunāko dalībvalstu pārstāvniecība un arī dāmu un kungu pārstāvība, Eiropa būs spērusi milzu soli uz priekšu. Lai tā notiktu,protams, ir jāstrādā ar sevi. Tas ir visa sākums, bet tad arī “jācīnās par savu vietu”.
V. Krustiņš: – Maijā Rīgā prezidentūras ietvaros notiks Austrumeiropas samits, tajā referēs Lietuvas prezidente Grībauskaite, un viņu pamanīs. Diemžēl mums, latviešiem, nav referentu.
– Līderu problēma, manuprāt, ir kopējā Eiropas problēma.
– Tās ir atrunas. Piemēram, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons kā konservatīvo līderis savas Anglijas intereses aizstāvēs un nelaidīs to apstrādāt.
– Kopš 2012. gada ECT vadīju palātu, kurai bija jāskata lietas arī pret Angliju. ECT ar Anglijas tiesnešiem, juristiem un valdības pārstāvjiem ir izveidojušās senas un labas sadarbības tradīcijas. Šādā kontekstā arī man ir nācies tikties ar Anglijas kolēģiem. Viņi saka: mums ir tik dziļas tradīcijas, mūsu tiesu sistēma strādā perfekti, mums ir labākās universitātes un līdz ar to mēs paši varam tikt galā bez ECT iejaukšanās. Piekrītu, pati arī esmu studējusi Anglijā, bet mans pretjautājums ir ļoti vienkāršs: vai jums arī ir kāda loma Eiropas stiprināšanā vai arī vēlaties pretēji jūsu pašu pēckara tradīcijām no tās atteikties?
Eiropa ar savām vērtībām un tradīcijām kopumā uz pasaules kartes ir maza vieta. Uldis Stabulnieks dziedāja par Latviju plaukstā. Šodien to var attiecināt uz Eiropu. Romas katoļu baznīcas pāvests nesenajā vizītē Strasbūrā samērā skarbi nodēvēja Eiropu par sievieti gados, kurai sāk pietrūkt progresīvu ideju. Līdz ar to ir brīdis, kad Eiropai ir nepieciešama visu mūsu iniciatīva uz vienlīdzīgas sadarbības pamatiem un kopēja atbildība par savām vērtībām. Latvijai, manuprāt, būtu daudz ko teikt un piedāvāt.
