– Politiskās aprindas, iespējams, neredz loģiku mainīt valdību, bet pilsoņiem var būt cits viedoklis. Pēdējā laikā to vien dzirdam kā par dažādām nejēdzībām. Vecās lietas – KNAB, skolotāju algas u. c. – nav atrisinātas, bet tikai jaunas nāk klāt. 8
– Var piekrist, ka ir tāda stagnācijas sajūta. Taču tā nav radusies nesen. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tā jau bija, visas aptaujas rādīja, ka cilvēki vēlas ko jaunu, taču vēlēšanās nobalsoja par to pašu veco. Varbūt īsti nebija alternatīvas, varbūt Krievijas faktoram bija izšķiroša loma, bet valdību turpina vadīt Laimdota Straujuma. Šai valdībai trūkst izlēmības. Par tām pašām pielaidēm valsts noslēpumam, par ko tagad pārmetumus saņēmusi Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Es negribu vērtēt, kam taisnība, taču rodas iespaids, ka, tā turpinot, drīz arī Ministru prezidenta kandidātu nosauks nevis Valsts prezidents, bet zināmie specdienesti.
M. Antonevičs: – Nupat Zemnieku savienības kongresā šī partija lika manīt, ka tā ir pelnījusi ko vairāk, nekā tai šobrīd ir iedalīts. Tai pašā laikā Zemnieku savienība ir partija, kas parasti gaida izdevīgu situāciju, nevis paši rīkojas.
– Zemnieku savienība ir ievērojama ar to, ka savulaik izkrita no Saeimas, bet vēlāk spēja tur atgriezties, atgūt varu un nostiprināties. Nevienai citai partijai tas nav izdevies. Iemesls partijas dzīvotspējai varētu būt arī tas, ka Zemnieku savienība spēj sevi pasniegt kā “mazāko ļaunumu”. Tas nozīmē, ka no tās nevar gaidīt radikālus priekšlikumus un rīcību. Ja būs iespēja iegūt vairāk, ZZS ņems arī Ministru prezidenta amatu, ja nebūs, tad pagaidīs.
