Pašam sava “bioloģija”: no “tumšas bildes” līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtai vienas dienas laikā 0
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kas īsti notiek ar pašu radītajiem sadzīves notekūdeņiem, daudziem joprojām ir tumša bilde. Ka tikai prom no acīm, un lieta darīta. Kā cerīgs gaismas stars “lielajā kloākā” izskan ražotāju un būvnieku atziņa, ka pēdējos gados pieaugusi interese par lokālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Spēj tik piegādāt!
Uzbūvē dienas laikā
“Cilvēki zina, ka ir kaut kas tāds, bet, kā strādā, nesaprot,” par visai aptuvenu izpratni, kā darbojas lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, biežāk sauktas par bioloģiskajām attīrīšanas ierīcēm, stāsta SIA “I.V.grupa” izpilddirektors Sergejs Žiņs. Kad satiekoties ar potenciālajiem klientiem un izklāstot iekārtas iespējas, dažu labu pārņemot gandrīz vai eiforiskas sajūtas, jo ir atrasts risinājums problēmai.
Uzņēmumam desmit gadu darbības laikā vēl nav gadījusies tāda teritorija, kur nav iespējams uzbūvēt lokālās notekūdeņu attīrīšanas ierīces. “Neatrisināmu objektu nav, ja vien pašvaldības nav noteikušas kādus ierobežojumus,” nosaka S. Žiņs.
Patlaban viņa uzņēmums ierīko bioloģiskās attīrīšanas ierīces divās privātmāju jaunbūvēs Vecāķos. Ja veikti nepieciešamie priekšdarbi un sagatavots precīzs projekts, darbi notiek ātri – iekārtu var uzbūvēt vienas dienas laikā un tūlīt arī sākt tās lietošanu.
No mājas kanalizācijas sistēmas visi notekūdeņi pa izvada cauruli vispirms ieplūst sūkņu stacijā un pēc tam tiek novadīti uz tvertni, kur notiek attīrīšanas process. Notekūdeņu attīrīšana notiek tvertnē, kurā aeratori nodrošina gan notekūdeņu efektīvu sajaukšanos, gan skābekļa piesātinājumu, lai savu darbu varētu veikt baktērijas.
Baktērijas var ievietot ierīcē vai arī tās savairojas pašas 10 līdz 16 dienu laikā. S. Žiņs atzinīgāk vērtē tehnoloģiju, kurā baktērijas rodas pašas. “Man šis paņēmiens patīk vislabāk, jo attīrīšana tvertnē izveidojas sava mikroflora un nekas nav speciāli jāpērk klāt.”
Attīrītais ūdens nonāk filtrācijas laukā un palēnām iesūcas dziļāk augsnē. Ierīces ievietotas, atstājot virszemē tikai vāku, lai tām var piekļūt, kad nepieciešams veikt apkopi vai remontu. Filtrācijas lauks pēc kāda laika vispār nav samanāms, jo, apsēts ar zāli, kalpo kā zāliens vai pļava. Teritorijā ar augstu gruntsūdeni filtrācijas laukus ierīko augstāk par zemes līmeni, veidojot apmēram pusmetru biezu uzbērumu.
S. Žiņs piebilst, ka viņu uzņēmumam nereti jāpārbūvē citu nepareizi vai nekvalitatīvi uzbūvētās infiltrācijas sistēmas. “Filtrācijas laukus reti kurš taisa kvalitatīvi – nav atbilstošas kvadratūras vai nepareizi salikts “pīrāgs”, ekonomē uz caurulēm, apaļo oļu vietā izvēlas šķembas, un pēc trīs vai četriem gadiem tur viss ir ciet, bet izpildītāju vairs neatrast.”
Ja jums būtu jāizvēlas, kādas vietējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ierīkot savam mājoklim, kurām jūs dotu priekšroku?
Pareizi uzbūvētas kvalitatīvas, sertificētas attīrīšanas iekārtas neprasa daudz rūpju. Pastāvīgi lietojamās divas reizes gadā jāiztīra no dūņām, ar ikgadēju apkopi pietiks nepilnu gadu darbināmām. Brīdinājuma signāls, ka ar ierīci kaut kas nav kārtībā, ir smaka. Iemesli varot būt dažādi, taču visbiežāk vainojami paši lietotāji. “Baktērijām nepatīk hlors un sāls lielā apjomā, tāpēc labāk izmantot ekosertificētus mazgāšanas līdzekļus un novērst sāls ieplūdi no ūdens attīrīšanas filtriem, kas notiek to pašattīrīšanas procesā,” skaidro S. Žiņs. Lielā mājas tīrīšana iekārtām nederēs, jo īsā laikā draud ar liela apjoma mazgāšanas līdzekļu ieplūšanu, kas baktērijām nebūs pa spēkam.
Attīrīšanas ierīcēm būs grūtības pārstrādāt biomasu no dārzeņu un augļu smalcinātājiem, kas tiek ierīkoti virtuvēs, arī kafijas biezumus un citus produktus, kas neļauj baktērijām sekmīgi darboties.
“Gan jau derēs!” – vairs neder
“Šī jau ir ceturtā sezona, kad mūsu bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām ir stabils pieprasījuma kāpums. Sāka tas iet uz augšu 2017. gadā un turas vēl joprojām,” par ražošanas augšupeju stāsta viena no jomas līderiem, Limbažu uzņēmuma “Virte tehnoloģijas”, pārdošanas vadītājs Rihards Sprukulis. Nupat ar savu produkciju iepazīstinājuši būvniecības izstādes “Māja 2022” apmeklētājus, taču pērn tajā pat nav bijis laika piedalīties, tik karsti ritējusi ražošana.
Iemesli pieaugošajai interesei ir vairāki – ekonomikas atlabšana pēc 2008. gada krīzes un būvniecības uzplaukums; noteiktākas prasības Latvijas likumos decentralizētajām kanalizācijas sistēmām; kovida pandēmija, kad mājsēdē atlika vairāk laika pievērsties sava nama sakārtošanai, un arī pamazām pieaugošā cilvēku izpratne par notekūdeņu attīrīšanu. Tiesa, ar pēdējo vēl daudz darāmā, atzīst “Virte tehnoloģijas” pārstāvis.
Pretēji pieņēmumam, ka bioloģisko attīrīšanas iekārtu pasūtītāju lielākā daļa ir jaunbūvju saimnieki, liela daļa viņu ražojumu nonāk mājsaimniecībās ar stāžu. Vairāk esot tādu klientu, kuriem mājas jau uzbūvētas, taču sadzīves notekūdeņi plūst uz apšaubāmas kvalitātes izsmeļamām bedrēm vai tvertnēm, no kurām daļa “zelta” nonāk vidē. Daudzi īpašnieki padomju laikā kooperatīvos vai dārzkopības sabiedrībās saceltās vasarnīcas tagad pārbūvē par pastāvīgi apdzīvojamām mājām, un, gribi vai negribi, jāgādā par notekūdeņu savākšanu vai attīrīšanu atbilstoši likuma prasībām.
“Kādi tik brīnumi tur nav redzēti, dažreiz pat jātur sevi grožos, lai nesāktu smieties. Ierok zemē kubikmetra tilpuma baltu plastmasas konteineru, kam apkārt režģis, bet zeme to bez piepūles saplacina, veidojas plaisas un kanalizācija izplūst pašu dārzā. Izmanto arī metāla mučeles, taču notekūdeņi ir agresīva vide, kas veicina rūsēšanu, un atkal notekūdeņi aiziet dabā,” par saviem novērojumiem stāsta R. Sprukulis. Viņa deviņu gadu darba pieredzē nav mazums gadījumu, kad īpašnieks sarunu sāk ar tekstu – man te kaut kas jau ir, jums vajadzētu kaut ko vēl pielikt klāt. “Šādiem risinājumiem nepiekrītam, jo zinām, ka tiem nav jēgas. Tikai savādi, ka tā spriež pat izglītoti cilvēki, sakot – gan jau derēs! Mums jāsaka – neder.”
Nederēs arī attīrīšanas iekārtas, kas neatbilst kvalitātes prasībām, nav atbilstoši pārbaudītas un sertificētas, un Latvijā tādu ir diezgan daudz, norāda “Virte tehnoloģijas” pārstāvis. “Pie mums ir sastopami vietējie ražojumi ar “interesantiem”, līdz galam neizsekojamiem un viltotiem papīriem.” Viņš iesaka pievērst uzmanību, vai iekārtai ir C marķējums un atbilstības deklarācija, kurā uzņēmums norāda, uz kāda pamata tā izdota. “Ja pašiem nav iespēju pārbaudīt, jautājiet palīdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Centram te būtu daudz darāmā, jāatzīst, ka šai problēmai līdz šim tas ir par maz veltījis uzmanību.”
Arī “Virte tehnoloģijām” vēl ir savi neatrisinātie uzdevumi, lai attīrītais ūdens atbilstu pašiem augstākajiem kvalitātes standartiem, kādus, piemēram, noteikusi Rīgas un Jelgavas pašvaldība. Patlaban sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem notiek testi iekārtai, kas notekūdeņus attīrīs vēl efektīvāk, īpaši no fosfora un slāpekļa.
Kurš un kā uzraudzīs?
Lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (kuru kopējā jauda ir mazāka par pieciem kubikmetriem diennaktī) no Latvijā reģistrētajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām (DKS) ierīkotas 10% gadījumos, liecina informācija, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) šogad iesniegušas pašvaldības. Visizplatītākais veids ir krājtvertnes – tās ierīkotas 70% gadījumu, septiķi – 18%. Atlikušajos 2% gadījumu izmantotas pārvietojamās tualetes, biotualetes u. c.
DKS reģistrācija tika veikta, pamatojoties uz 2017. gada Ministru kabineta noteikumiem nr. 384 “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Tie nosaka, kā īpašniekiem jāapsaimnieko savas jau pieminētās kanalizācijas sistēmas. Reģistrācija paredzēta tikai pilsētu un ciemu robežās, lauku teritorijas atstājot mierā. Līdz 2022. gada martam no 91 tūkstoša DKS, uz kurām pēc pašvaldību aplēsēm attiecas Ministru kabineta noteikumu prasības, reģistrētas kopumā 24 855 jeb 27,4% no aprēķinātā kopskaita. Reģistri izveidoti visās pašvaldībās.
Procentuāli visvairāk decentralizēto sistēmu reģistrēts Liepājā un Ventspils novadā, vismazāk – Bauskas novadā. Tomēr jāņem vērā, ka dažādos novados ir atšķirīgi apstākļi, piemēram, centralizēto kanalizācijas tīklu pieejamība ir ievērojami plašāka lielākajās pilsētās, attiecīgi, tajās decentralizēto kanalizācijas sistēmu lietotāju ir mazāk, norāda VARAM.
Noteikumi pilnvaro pašvaldības noteikt DKS apsaimniekošanas uzraudzības kārtību. Kā informē VARAM, pašlaik vēl prakse, kā tas notiks, tikai veidojas, un katrā pašvaldībā tā var būt atšķirīga atbilstoši iespējām un resursiem. Astoņas pašvaldības, to vidū arī Ventspils, Liepājas un Kuldīgas novadi, apņēmušās, ka DKS apsekošanu veiks vienlaikus ar reģistrāciju. Aprīlī ministrija kopā ar pašvaldībām analizēšot gan labos, gan ne tik veiksmīgos piemērus un meklēšot risinājumus, kā uzraudzību uzlabot.
Kas ir kas?
Kas jāzina decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekam?
Īpašnieks ir atbildīgs, lai decentralizētā kanalizācijas sistēma (DKS) darbotos atbilstoši vides aizsardzības un Ministru kabineta noteikumu nr. 384 prasībām un tai būtu atbilstību apliecinoši dokumenti.
Iekārtu ekspluatācijai jānotiek atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai, kad dūņas ir aktīvas un nav apstākļu, kas pasliktinātu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un izplūstošo notekūdeņu sastāvu.
Par saviem līdzekļiem jānodrošina sistēmas apkope un remonts.
Reizi gadā (ja tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi) jāgādā, lai komersants, kas atbilstoši specializējies šādu darbu izpildē, veic tehnisko apkopi.
Jānodrošina, ka notekūdeņi no septiķa tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu (filtrācijas laukiem, drenām, grāvjiem u. c.).
Jārūpējas, lai notekūdeņu krājtvertne ir hermētiska un tiek iztukšota regulāri, lai nepieļautu notekūdeņu noplūšanu, iztecēšanu vai iesūkšanos gruntsūdeņu slāņos, kā arī nepatīkamo smaku izplatīšanos vidē.
DKS nedrīkst radīt draudus cilvēku veselībai un videi.
Avots: 2017. gada 27. jūnija Ministru kabineta noteikumi nr. 384.
Eksperta viedoklis
Ledus sakustējies
Jevgēnijs Oboļēvičs, Latvijas Dabas aizsardzības biedrības pārstāvis: Kā teicis kāds krievu klasiķis: “Ledus ir sakustējies, zvērināto piesēdētāju kungi!” Šo es varu attiecināt uz decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju – gandrīz trešdaļa ir reģistrēta, kas nav slikti, taču darāmā vēl atliku likām.
Daudz neskaidrību par decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) patieso ietekmi uz vidi. Reģistrācijas rezultāti rāda, ka visvairāk tiek izmantotas krājtvertnes, taču rodas jautājums par izpildījuma kvalitāti – vai tvertnes ir pilnībā hermētiskas un nekas no notekūdeņiem nenonāk vidē? Zināms, ka daudziem tās izveidotas vēl padomju laikā, kad nebija tik izturīgi materiāli, kādi ir šodien.
Mazākumā pagaidām ir bioloģiskās jeb rūpnieciski izgatavotās attīrīšanas iekārtas. 2020. gadā veicu pašvaldību aptauju, kā veicas ar reģistrāciju, un izvaicāju arī cilvēkus, ko viņi zina par savas mājas vai vasarnīcas decentralizēto kanalizācijas sistēmu, lai iegūtos rezultātus izmantotu savā prezentācijā 80. Latvijas Universitātes rīkotajā starptautiski zinātniskajā konferencē 2022. Aptaujā noskaidroju, ka tolaik no 119 pašvaldībām 32 bija noteikušas savas prasības notekūdeņu kvalitātei bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās.
Interesanti, ka Rīgas pilsētas pašvaldība izvirzījusi tikpat augstas prasības attīrītajam ūdenim lokālajās iekārtās kā centralizētās kanalizācijas sistēmas iekārtās. Piemēram, pieļaujamais fosfora daudzums attīrītajā ūdenī nedrīkst pārsniegt 1 mg litrā. Salīdzinājumam – Saulkrastos šis rādītājs ir 160 mg/l. Vai tad Rīgā kāda iekārta to spēs izdarīt?
Manuprāt, Rīgas pilsētas pašvaldībā ir noteikusi nesamērīgi augstas prasības no lokālajām attīrīšanas iekārtām vidē emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu suspendētajām vielām, kopējo slāpekli un kopējo fosforu, ko nevar nodrošināt mājsaimniecībām domātās rūpnieciski izgatavotās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un septiķi. Tas ir darīts speciāli, lai mudinātu vairāk pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai ierīkot hermētiskas krājtvertnes, kas ir dārgi.
Sabiedrības aptauja parādīja, ka attīrītie ūdeņi no iekārtām un septiķiem tiek novadīti grāvjos vai citās meliorācijas sistēmās, kā arī gruntī ar infiltrācijas sistēmu palīdzību. 6% no aptaujas dalībniekiem atzina, ka tos izmanto dārza laistīšanai, un priecājās, ka zāle aug ļoti lekni. Tomēr viņiem būtu jāzina, ka iekārta nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no fosfora un slāpekļa.
Krājtvertņu īpašnieki atbildēja, ka saturu izved asenizācijas mašīnas.
Turpmāk DKS apsaimniekošanas un reģistrēšanas sistēmas uzlabošanai būtu nepieciešams vairāk sniegt informāciju un izglītot DKS īpašniekus, izstrādāt metodiku, kā veikt vēsturisko krājtvertņu pārbaudi, maznodrošinātām personām un vientuļiem cilvēkiem piedāvāt finansējumu DKS sakārtošanā, ko dažas pašvaldības jau dara. Ar laiku minimālās prasības jānosaka arī viensētu DKS.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
