Pašnāvību skaitītāji 0
Iepriekšējā nedēļa savā ziņā aizvadīta zem pašnāvību zīmes. Runāts un rakstīts no visām pusēm – cik nu kurš spējis, bet tā arī nekāds kopsavilkums ar sabiedrībai būtiskiem secinājumiem nav tapis. Katrs ir pateicis, ko domā, un viss.
Bet tepat kaimiņos mums ir Somija, kura ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas sagatavojusi, kā arī īstenojusi valsts mēroga pašnāvību novēršanas stratēģiju no 1986. līdz 1996. gadam, kas palīdzējusi krietni samazināt to cilvēku skaitu valstī, kas vairs nevēlas dzīvot šai saulē. To uzzināju, tiekoties ar somu psihiatru, publicistu un politiķi Ilku Taipali.
Somijas Nacionālā sabiedrības veselības institūta speciālisti ne tikai agrākajos gados, bet arī patlaban pārliecinās par katras izdarītās pašnāvības cēloņiem. Valsts ir ieguldījusi lielas naudas summas, lai izstrādātu psiholoģiskus ziņojumus par vairāk nekā 1000 pašnāvībām. Vākta informācija gan no ārstniecības iestādēm, gan no sociālās aprūpes centriem, policijas, ģimenes locekļiem un darba devējiem, lai palīdzētu viņiem izprast katra nāves gadījuma apstākļus. Nupat klajā laistajā I. Taipales grāmatā “100 vērtīgi jauninājumi Somijā” Ouko Lonkvists, Somijas Nacionālā sabiedrības veselības institūta zinātniskais līdzstrādnieks, raksta, ka “pašnāvību novēršanas programma paplašināja pašnāvību cēloņu pētījumus, kā arī pašnāvību novēršanas pasākumus visā valsts teritorijā. Pašnāvību novēršanas programma bija pirmais tāda veida mēģinājums izpētīt pašnāvības cēloņus, kā arī veikt vairākus ieteikumus, kuru mērķis bija palīdzēt personām ar vislielāko risku”.
1990. gadā Somijā bija vidēji 30,3 pašnāvības uz 100 000 iedzīvotājiem, bet jau 2004. gadā – 20,4. Tātad kritums – vairāk nekā 30%. O. Lonkvists norāda, ka “visaptveroša pašnāvību novēršanas stratēģija veiksmīgi apturēja pašnāvību skaitu, kas bija pieaudzis no 1950. līdz 1980. gadam”.
Somijā šis darbs tiek turpināts, īpašu uzmanību pievēršot ārstu izglītībai, medikamentozai terapijai, kā arī īstenojot novērošanas programmas, lai laikus atklātu tās personas skolēnu un studentu vidū, kurām pastāv pašnāvības riska faktori.
Latvijā neviens par šādu programmu nedomā. Mūsu valstī cēloņus, kāpēc cilvēks nolēmis šķirties no dzīves, skaidro policija un pēc tam tie netiek ne uzskaitīti, ne analizēti. Ja cilvēks būtu vērtība, tad netiktu pieļauta tāda vienaldzība, kas aprobežojas tikai ar sausu skaitļu fiksēšanu par izdarītajām pašnāvībām un cilvēcīgais faktors atstāts policistu atvilktnēs.
Tiesa, 90. gadu beigās bijis kāds pētījums, par kuru mani informēja Rīgas Stradiņa universitātes psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns. Tajā noskaidrots, ka 6,7% sabiedrības Latvijā sirgst ar klīniski nozīmīgu jeb izteiktu depresiju, bet viņu vidū ļoti maz ir tādu personu, kas vēršas pēc palīdzības pie mediķiem. Šī tendence esot saglabājusies arī patlaban. Lielākā daļa uzskata, ka ir apkaunojoši apmeklēt psihiatru, lai saņemtu nepieciešamo palīdzību, jo, lūk, es taču neesmu traks. Un tā soli pa solim šie cilvēki sāk tuvoties pašnāvnieku riska grupai.
Tas, ka cilvēkiem izveidojies šāds priekšstats, lielā mērā ir informācijas bada dēļ – Slimību kontroles un profilakses centram vajadzētu skaidrot sabiedrībai, cik nopietnas sekas var radīt greiza pārliecība. Pētījumā noskaidrots arī tas, ka domas par došanos uz citu pasauli rodas nevis nabadzības, bet gan krasu dzīves pārmaiņu dēļ. Krīze jeb negaidīti dzīves pagriezieni var piemeklēt jebkuru veselu cilvēku, un mēs neviens nezinām, cik garīgi stipri esam, lai pārvarētu nepatīkamos, negaidītos un šaušalīgos dzīves izaicinājumus.
Tas, ka pašnāvības joprojām ir būtiskākā sabiedrības veselības problēma, atzīst daudzas Eiropas valstis. Somijas pētnieks O. Lonkvists noskaidrojis, ka ik gadu visā pasaulē viens miljons cilvēku pašizvēlas doties uz viņsauli, no tiem vairāk nekā 100 000 ir Eiropā.
Ne tikai Somijā, bet arī citās attīstītajās valstīs tomēr nav vienalga, kāpēc cilvēks ir izvēlējies šādu priekšlaicīgu ceļu. To noskaidro, analizē, iegulda līdzekļus, lai nezaudētu cilvēkus. Bet Latvijā tikmēr runā par salauzto atslēgu, žogiem, ar solidolu nokrāsotajām vantīm…
Dati par izdarītajām pašnāvībām Latvijā
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
