Pastāv draudi latviskās kultūrtelpas pastāvēšanai 0
Pēckrīzes tendences ir kritiskas – ir novērojams straujš oriģinālliteratūras izdošanas kritums, un tas atspoguļo draudus latviskās kultūrtelpas pastāvēšanai un valodas kopšanai. Šādi secinājumi izdarīti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas uzraudzības ziņojumā.
Eksperti gan norāda, ka nepietiekams atbalsts literārajai darbībai nav vienīgais draudu cēlonis. Ir nepieciešams domāt par sistemātisku jauno literatūras aktualitāšu popularizēšanas pasākumu rīkošanu un pastāvošo tendenču plašāku skaidrošanu.
Nedaudz labāka situācija pēdējos gados ir ar Latvijā producēto filmu skaitu, kas, neraugoties uz ekonomisko krīzi, ir nedaudz pieaudzis – ja krīzes augstākajā punktā (2008.gadā) Latvijā producēto filmu skaits bijis nedaudz virs 40, tad 2009.gadā šis skaits sasniedzis 50 filmas gadā. Tomēr ziņojuma sagatavotāji norāda, ka joprojām ir bažas par latviešu kino pastāvēšanu un konkurētspēju globālās konkurences apstākļos un saglabājas draudi, ka stratēģiskā mērķa vērtība – 100 filmas gadā – ne tuvu netiks sasniegta.
Kā nepietiekami ir novērtēti arī valsts atbalsta pasākumi aktiermākslas kolektīviem, kur ir novērojama tendence šo kolektīvu dalībnieku skaitam samazināties. Tas norāda uz būtisku sabiedrības vērtību pārbīdi prom no aktīvas līdzdalības kultūras vērtību radīšanā, norāda ziņojuma autori. Tajā pašā laikā novērots aktiermākslas kolektīvu dalībnieku skaita pieaugums diasporā.
Analizējot kultūras telpas attīstību Latvijā kopumā, ziņojuma autori norāda, ka ekonomiskās krīzes ietekmē samazinātais kultūras nozares finansējums rada nopietnus draudus kultūras daudzveidībai un kultūras izcilības veicināšanai, kā arī vājina kultūras industrijas konkurētspēju.
Uzraudzības ziņojumu otrdien, 4.decembrī, izskatīs valdības sēdē.
