Pazuduši bez vēsts… 2
“LA” lasītājs Agris Jaunkļaviņš no Tukuma vaicā par 2009. gadā mīklaini pazudušā katamarāna “Kaupo” apkalpi: “Vai apkalpes locekļi atzīti par bojā gājušiem vai bezvēsts pazudušiem?” Vēl viens no sabiedrībā pirms četriem gadiem daudz apspriestiem gadījumiem bija par Rīgas dzīvokļu sadali atbildīgās amatpersonas Stabiņas “izgaišanu”. Vai arī viņa ir bez vēsts pazudušās statusā?
Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins skaidro: “Ja cilvēks ir vērsies policijā ar iesniegumu par personas bezvēsts prombūtni, policija uzreiz ierosina personas meklēšanas lietu, kas faktiski nozīmē, ka persona tiek atzīta par bezvēsts pazudušu. Ja ir aizdomas, ka persona varētu būt pazudusi ārvalstīs vai devusies uz ārvalstīm, to var izsludināt arī starptautiskā meklēšanā.
Par mirušu bezvēsts personu atzīst saskaņā ar Civillikuma normām, bet vienīgi tad, ja ir bijis ieinteresēto vai citu likumā noteikto personu iesniegums tiesā. Pazudušo tiesa izsludina par mirušu pēc ieinteresētu personu, bet, ja tādu nav, – pēc viņa mantas aizgādņa vai prokurora lūguma, kuru var iesniegt, tiklīdz notecējuši desmit gadi no tā gada beigām, kad par pazudušo saņemtas pēdējās ziņas.
Ja pazudušais, kad saņemtas pēdējās ziņas par viņu, bijis sasniedzis septiņdesmit gadu vecumu, tad jau pēc pieciem gadiem no šo ziņu saņemšanas var lūgt izsludināt viņu par mirušu.” Pazudušo var atzīt par mirušu arī gadījumā, ja viņš atradies uz bojā gājuša kuģa vai lidmašīnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un sešu mēnešu laikā nav ziņu par viņu.
D. Anučins piebilst – ja runa ir par personām, kuras izvairās no soda izciešanas vai izmeklēšanas, šādos gadījumos tās nav uzskatāmas par bezvēsts pazudušām, bet par tādām, kuras apzināti izvairās no tiesībsargājošo iestāžu veiktajām darbībām. Arī šajā gadījumā šo personu izsludina starptautiskā meklēšanā.
