Pērn valsts pārvaldi pametuši 420 darbinieki 0
Pagājušajā gadā darba attiecības valsts pārvaldē ministrijās izbeigusi sestā daļa no nodarbinātajiem jeb 420 cilvēki, aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Visvairāk no darba aizgājuši Finanšu ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā strādājošie – visa gada laikā tie bija 56 darbinieki katrā ministrijā. Darbu Izglītības un zinātnes ministrijā pametuši 50 nodarbinātie, bet Tieslietu ministrijā – 40.
Vismazāk no darba aizgājuši Zemkopības ministrijā strādājošie – deviņi cilvēki, Veselības ministrijā – 14, bet Valsts kancelejā darba attiecības pārtraukuši 12 cilvēki. Darbu atstājušo dienesta pieredze attiecīgajā ministrijā visbiežāk ir līdz pieciem gadiem un vairāk nekā desmit gadiem.
Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte norāda, ka ir pamanāmas divas tendences. Pirmā – ministrijās, tajās ministrijās, kuru jomā privātais sektors ir straujāk atkāpies no krīzes, arī darbinieku kadru mainība ir augstāka. Turklāt, izsludinot atklātus konkursus, līdzvērtīgus darbiniekus tiem, kuri atstājuši valsts pārvaldes resorus, nereti nav iespējams atrast. Savukārt otra tendence ir jauno darbinieku lēmums atstāt darbu ministrijā jau pēc neilga laika, kad iepazīta darba specifika un noslodze, atzīstot, ka viņi nav piemēroti šim amatam.
Lai noturētu valsts pārvaldē ekspertus, Valsts kanceleja pagājušajā gadā izstrādāja Cilvēkresursu attīstības koncepciju, kas paredz attīstīt efektīvu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, kas darbojas kā vienots darba devējs. Viens no koncepcijas pamata mērķiem ir attīstīt vienotus personālvadības procesus, pilnveidot informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē, kā arī ievērojami celt valsts pārvaldes konkurētspēju, piesaistot motivētus un godīgus augsta līmeņa profesionāļus.
