Pēteris Apinis: Par veselības uzstādījumiem LGBTKIA+ kopienai
0
Neliels stāsts kā skaudrā realitāte, ko man neatļāva pastāstīt “Dziedošajās debatēs” VEF kvartālā, koncertzālē “Spīdola”. Formāli šīs debates bija paredzētas “kā droša un cieņpilna diskusija par sabiedrībā bieži saasināti uztvertiem jautājumiem, kas saistīti ar LGBTKIA+ kopienas tiesībām”, bet praktiski izvērtās par vienas deputātu kandidātes benefici un vienas partijas slavinājumu.
Bija ieradušies 7 partiju pārstāvji, un tajā skaitā es – deleģēts no ZZS. Pārāk daudz man runāt nedeva, par veselības jautājumiem nejautāja un runāt neļāva. Tad, kad sāku runāt par nevienlīdzību veselības aprūpē, mani apturēja – pasākuma organizatorus tas pilnīgi neinteresēja.
Es tiešām vēlējos sagaidīt diskusiju un domu apmaiņu par mazpieminētiem sabiedrības veselības aspektiem, kas saistīti ar LGBTKIA+ kopienu. Sarunā tie izklausītos maigāki, uzrakstīti – skaudrāki.
Globālie epidemioloģiskie un klīniskie dati rāda, ka vīriešiem, kuri nodarbojas ar seksu ar vīriešiem (MSM – men who have sex with men), ir augstāka noteiktu infekciju slimību incidence.
Šī paaugstinātā sastopamība nav saistīta ar pašu cilvēku bioloģiju vai piederību kādai grupai, bet gan ar vairāku faktoru kopumu: anatomiskajām īpatnībām (gļotādas mikrotraumu risks anālā seksa laikā), seksuālo uzvedību (lielāka partneru maiņa, biežāks neaizsargāts sekss noteiktās grupās) un, kas ir ļoti būtiski, sociālajiem un strukturālajiem faktoriem – stigmatizāciju, diskrimināciju un bailēm vērsties pie ārsta, kas kavē savlaicīgu diagnostiku un profilaksi.
HIV/AIDS joprojām ir slimība, kas nesamērīgi smagi skar MSM kopienu. Lai gan MSM veido nelielu daļu no kopējās sabiedrības, viņi statistiski ir visvairāk pakļauti riskam iegūt HIV. Iemesls tam ir apstāklī, ka anālā gļotāda anatomiski ir daudz plānāka un jutīgāka pret mikrotraumām nekā vaginālā gļotāda, kas būtiski atvieglo vīrusa iekļūšanu asinsritē dzimumakta laikā. Pateicoties gļotādu saskarei un asins klātbūtnei mikrotraumu gadījumos, arī B un C hepatīta vīrusu izplatība MSM kopienā ir augstāka nekā vispārējā populācijā.
Diemžēl MSM grupā ievērojami augstāka ir arī sifilisa, gonorejas, hlamīdiju un HPV (cilvēka papilomas vīrusa) incidence. Attiecībā uz sifilisu būtiski piebilst, ka tās ir anālās un faringeālās infekcijas, kuras bieži noris bez simptomiem, ja netiek veikta mērķtiecīga skrīninga pārbaude. Savukārt HPV infekcija palielina onkoloģisko risku, piemēram anālais vēzis un Kapoši sarkoma ir ievērojami biežāk sastopami tieši MSM grupā.
Nedaudz par šīm onkoloģiskajām slimībām. Anālais vēzis (Anal Cancer) ir onkoloģiska slimība, kuras rādītāji MSM vidū (īpaši tiem, kas ir HIV pozitīvi) ir ievērojami augstāki nekā vispārējā populācijā vai heteroseksuālu vīriešu vidū. Galvenais slimības izraisītājs ir cilvēka papilomas vīrusa augsta riska tipi (HPV 16 un 18 tipa infekcijas), kas iegūti anālā seksa ceļā. Ilgstoša HPV klātbūtne gļotādā izraisa šūnu displāziju (pirmsvēža stāvokli), kas bez uzraudzības var attīstīties par ļaundabīgu audzēju.
Tāpēc mūsdienu medicīnā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta anālajam citoloģiskajam skrīningam (līdzīgi kā dzemdes kakla uztriepēm sievietēm) un augsta riska grupu uzraudzībai.
Vēl atliek piebilst, ka epidemioloģiskajos pētījumos MSM vidū tiek novērota augstāka trauksmes, depresijas, suicidālo domu un atkarību izraisošo vielu lietošanas incidence. To sauc par mazākuma stresu – pastāvīgu spriedzi, ko rada sabiedrības homofobija, bailes atklāt savu identitāti, iekšējais kauns un diskriminācija. Šie faktori netieši ietekmē arī cilvēka kopējo veselības stāvokli un riska uzvedību.
Sabiedrības veselības un epidemioloģijas pētījumos ir atrodamas arī ziņas par veselības atšķirībām un augstāku noteiktu stāvokļu incidenci sieviešu lezbiešu un biseksuālo sieviešu vidū (sexual minority women).
Arī šīs atšķirības nav saistītas ar bioloģiskiem “defektiem”, bet tos nosaka sociālās determinances, dzīvesveida faktori, reproducēšanās rādītāji un mazākuma stress, ko rada stigmatizācija un diskriminācija.
Diemžēl statistiski lezbiešu vidū biežāka ir aptaukošanās un liekais svars. Vairāki plaši sabiedrības veselības pētījumi (tostarp ASV un Eiropas dati) uzrāda augstāku aptaukošanās un liekā svara incidenci lezbiešu un biseksuālo sieviešu vidū salīdzinājumā ar heteroseksuālām sievietēm. Arī citi veselības riska rādītāji, piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana (atsevišķos pētījumos lezbiešu vidū šie netikumi novēroti nedaudz biežāk nekā vidēji populācijā), palielina ilgtermiņa risku paaugstinātai sirds-asinsvadu slimību sastopamībai. Smēķēšana un liekais svars ir galvenie katastrofālu sirds-asinsvadu slimību rezultātu iemesli.
Epidemioloģiskajos datos ir novērots, ka lezbiešu un biseksuālo sieviešu grupā ir augstāks krūts vēža risks vai lielāks tā attīstības varbūtības koeficients salīdzinājumā ar heteroseksuālām sievietēm. Šeit epidemiologi norāda uz vairākiem netiešiem faktoriem. Sievietēm, kurām nav bijušas grūtniecības vai kuras nav dzemdējušas, ir ilgstošāka hormonālā ekspozīcija (vairāk menstruālo ciklu dzīves laikā), kas ir zināms riska faktors krūts un dzemdes vēzim. Epidemioloģiskajos pētījumos Eiropā uzsvērts, ka mūsu aprakstītās grupas sievietes retāk apmeklē profilaktiskās ginekoloģiskās pārbaudes vai mamogrāfiju, jo pastāv bailes no medicīniskā personāla homofobijas vai neizpratnes, un tas var novest pie vēlīnas diagnostikas.
Lezbietēm un biseksuālām sievietēm epidemioloģiskajos pētījumos tiek konstatēta augstāka depresijas, trauksmes traucējumu, pašnāvības ideju un apreibinošu vielu (īpaši – alkohola) problemātiskas lietošanas incidence.
Pieturēšos pie atziņas, ka starp sievietēm, kurām ir sekss tikai ar sievietēm (WSW), seksuālu transmisīvu slimību gandrīz nemaz nav, kaut ir zināms, ka bakteriālo vaginozi, HPV, herpess vīrusu un trihomonozi var nodot arī sieviešu savstarpējā kontaktā.
Man šķiet, ka par šo problēmu loku mums ir jārunā iespējami atklāti, jo katrs Latvijas iedzīvotājs no sabiedrības veselības viedokļa mums ir svarīgs un dārgs. Mūsdienu uz pierādījumiem balstītā medicīnā šo datu apzināšanās nenozīmē nosodījumu, bet gan mērķtiecīgu profilaksi un atbalstu. Man šķiet, ka ļoti svarīga ir pirms un pēcekspozīcijas profilakse MSM grupā, nozīmējot medikamentus, kas augsta riska situācijās efektīvi pasargā no inficēšanās ar HIV. Šīs grupas vīriešiem būtu labi veikt pārbaudes uz HIV un seksuāli transmisīvām slimībām bieži – 2–4 reizes gadā. Obligāta un ieteicama būtu vakcinācija pret A un B hepatītu, kā arī HPV. Vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu ir visefektīvākā, ja tā tiek saņemta pirms dzimumdzīves uzsākšanas, taču tā sniedz ieguvumus arī vēlākā vecumā.
Ļoti svarīga ir HIV kontrole un ārstēšana. Efektīva HIV terapija uztur normālu imūnsistēmas darbību, neļaujot attīstīties imūnsupresijas izraisītiem audzējiem. Un tomēr ļoti mērķtiecīgs būtu skrīnings MSM grupā. Pārbaude pie speciālista ļauj pamanīt un ārstēt pirmsvēža izmaiņas agrīnā stadijā, pirms tās kļūst par invazīvu vēzi. Es saprotu, ka Latvijā, kurā ir daudz izcilu speciālistu, nav labi izdalīt kādu klīniku. Un tomēr – allaž, kad man nav skaidrs kāds jautājums visā garajā gastroenterālajā traktā no zobiem līdz anālai atverei, es zvanu Ilonai Vilkoitei uz Vilkoites vēdera klīniku, un esmu turp nosūtījis arī pacientus, kam manuprāt vajadzētu rektoskopiju vai kolonoskopiju.
Globālā mērogā notiek aktīvi un mērķtiecīgi centieni, lai uzlabotu LGBTKIA+ iedzīvotāju veselību, mazinātu pastāvošo veselības nevienlīdzību un ieviestu pielāgotu profilaksi, skrīninga un diagnostikas programmas.
Šīs iniciatīvas balstās uz faktiem, ka tradicionālā “universālā” veselības aprūpes pieeja bieži vien nepamana specifiskos riskus, ar kuriem saskaras šīs grupas iedzīvotāji, bet zināma stigmatizācija veselības aprūpes iestādēs attur cilvēkus laikus vērsties pēc palīdzības. Es šoreiz apzināti nepieskaršos transseksuālu vīriešu un sieviešu sabiedrības veselības aktualitātēm, kaut pieejamās literatūras par šo jautājumu ir gana daudz.
Tāpat es nerakstīšu par tēmu, ko biju sagatavojies runāt diskusijā – par oficiālo medicīnas statistiku, kur dati ir nepilnīgi vai nav uzskaitīti dati par seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti (Sexual Orientation and Gender Identity). Šobrīd lielās pētniecības iestādes prasa šādu datu iekļaušanu, lai precīzi redzētu reālās veselības atšķirības un varētu plānot atbilstošus resursus diagnostikai.
