Andrejs Osokins: Pianistam ir ļoti grūti tikt uz skatuves 0
Starptautiskajā mūzikas festivālā “”Summertime” – aicina Inese Galante”, kas šovasar norisināsies no 8. līdz 14. augustam Jūrmalā Dzintaru koncertzālē, pirmo reizi piedalīsies pianists Andrejs Osokins. Festivāla atklāšanas koncertā 8. augustā viņš pie klavierēm pavadīs festivāla idejas autori un patronesi Inesi Galanti un uzstāsies arī kā solists.
Mūzikas cienītājiem zināma pianistu dinastija – vairāku starptautisku konkursu laureāti brāļi Andrejs un Georgijs Osokini, kuri muzicē kopā ar tēvu – leģendāro pianistu un Mūzikas akadēmijas profesoru Sergeju Osokinu. Jaunākais brālis Georgijs gan aranžē skaņdarbus, gan arī komponē mūziku, papildinājies slavenajā Džuljarda skolā Ņujorkā. Andrejs Osokins pēc Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvēšanas apvieno aktīvu koncertdarbību prestižākajās Eiropas zālēs ar pasniedzēja darbu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, būdams sava tēva kolēģis.
Kopš Georgijs Osokins nupat martā saņēma Lielo Mūzikas balvu kā jaunais skatuves mākslinieks, Osokinu ģimenes mūziķi var lepoties ar “pilnu” kolekciju – augstākais valsts apbalvojums akadēmiskajā mūzikā nu ir visiem trim. Andrejs neslēpj, ka jau kopš bērnības, kad spēlējis šahu un piedalījies sacensībās, paticis saņemt balvā arī skaistu vāzi, medaļu, statueti… Ne jau lai citiem palielītos, bet kā atmiņu par pārdzīvoto.
– Andrej, šī jums nebūs pirmā sadarbība ar Inesi Galanti, esat kopā muzicējuši gan “Latvijas lepnuma” televīzijas koncertā, gan citur. Bet kāda jums, solistam, kurš pieradis būt radošs, sajūta otrās vijoles statusā?
A. Osokins: – Būt otrajā plānā arī ir liela māksla. Tā kā tik bieži esmu solists, uzstājoties ar orķestriem, saprotu, cik vērtīga ir prasme izcelt solistu un cik liela atšķirība var būt starp tādu diriģentu, kurš it nemaz nedomā par tevi, un tādu, kurš ir smalkjūtīgs, tevi pavadot, – piemēram, kā to dara mūsu Ainārs Rubiķis un slavenais Vladimirs Fedosejevs no Krievijas, ar kuriem sadarbojos šopavasar. Arī “Summertime” atklāšanas koncertā ar Inesi Galanti es pie klavierēm vēlos sasniegt tādu līmeni, lai dziedātāja varētu nedomāt par pavadījumā notiekošo, ļauties vienīgi mūzikai, savas sirds un dvēseles emocijām. Tajā pašā koncertā gan iejutīšos arī solista ampluā, ar Festivāla orķestri atskaņojot klaviermūzikas zelta repertuāra vienu no krāšņākajiem opusiem.
