Ančupānu memoriāla atklāšanas pasākums 1974. gada 27. jūlijā.
Ančupānu memoriāla atklāšanas pasākums 1974. gada 27. jūlijā.
Foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma

Piemiņai un propagandai 0

Pirms 45 gadiem celtnieki Rēzeknes pievārtē pabeidza memoriālu, kā toreiz rakstīja, “fašistu upuru piemiņai”. Memoriāls tapa ne bez padomju saimniekošanai raksturīgajām grūtībām, un svinīgi to atklāja tikai nākamajā, 1974. gadā. Mūsdienās tas pazīstams kā Ančupānu memoriāls Otrā pasaules kara nacistiskā terora upuru piemiņai.

 

LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 100
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 64
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Ilgu laiku Ančupānu kalni bija tikai mežains apvidus, kuru ievērojami izpostīja Pirmā pasaules kara laikā. Kalnu apkārtne vietējo iedzīvotāju vidū bija iecienītu brīvā laika pavadīšanas vieta. 30. gadu otrajā pusē Rēzeknes apriņķa vadība pieņēma lēmumu tur izveidot šautuvi 19. Rēzeknes aizsargu pulka vajadzībām. Būvniecība sākās 1937. gada maijā, un tās gaitā tika pārveidota Ančupānu kalnu nogāze – izcirta ievērojamu koku platību, nolīdzināja kalna pakāji. Blakus šautuvei izbūvēja vairākas palīgceltnes – inventāra noliktavu, sargposteni. Šautuvi atklāja tā paša gada beigās, un turpmāk šajā vietā norisinājās ne tikai šaušanas un militārās apmācības treniņi, bet arī sporta sacensības.

Kad Latvijas teritoriju ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks un 1941. gada jūlijā okupācijas režīms strauji uzsāka vietējās ebreju kopienas iznīcināšanu, arī Ančupānu kalnu bijušās aizsargu šautuves apkārtni līdz pat vēlam rudenim izmantoja par Rēzeknes un apkārtējo pilsētu un ciemu ebreju iznīcināšanas vietu. Tāpat šeit notika padomju armijas karagūstekņu, romu un citu vietējo civiliedzīvotāju eksekūcijas. 1942. gada 2. janvārī Ančupānos pēc vācu okupācijas varas iestāžu pavēles nogalināja apmēram 200 Audriņu ciema iedzīvotājus. 1944. gada aprīlī, tuvojoties padomju karaspēkam, pēc nacistiskās Vācijas represīvo iestāžu rīkojuma nolūkā slēpt civiliedzīvotāju masveida nogalināšanas pēdas, bedri, kurā atradās masu slepkavību upuri, atraka, cilvēku mirstīgās atliekas sadedzināja, nesadegušo līķu kaulus sasmalcināja.

 

Paviršā izmeklēšana

CITI ŠOBRĪD LASA

1944. gada rudenī pēc atkārtotās Latvijas padomju okupācijas tika izveidota Latvijas PSR (LPSR) Ārkārtējā komisija. Uzdevums bija izmeklēt nacistu režīma laikā paveiktos noziegumus un to apjomus, taču komisija darbojās haotiski, nereti lielā steigā un ļoti pavirši. Padomju varas iestādēm neinteresēja izmeklēšanas kvalitāte, bet mērķis bija pēc iespējas ātrāk atklāt “fašistu” noziegumus un iegūto informāciju izmantot propagandai. Iepriekš minēto raksturo LPSR augstāko amatpersonu – Viļa Lāča un Jāņa Kalnbērziņa – izteikumi, ka savāktie fakti jāizmanto “milzīga apsūdzības akta izveidei”. Tam bija jāsekmē sabiedrības naidīgais noskaņojums pret iepriekšējo okupācijas režīmu.

Pieejamā, padomju varas iestāžu publicētā informācija par Ančupānos nogalināto cilvēku skaitu dažādos avotos svārstās no 8000 līdz “vairāk nekā” 20 000 cilvēku (pēdējo skaitli 1974. gada 30. jūlija min Rēzeknes reģionālais laikraksts “Znamja Truda”). Jāņem vērā, ka padomju izmeklētāju aprēķini balstījās uz matemātiskām formulām, kam nereti nebija nekāda sakara ar reālo situāciju. Piemēram, atsevišķos gadījumos komisijas pārstāvji pieņēma, ka vienā kubikmetrā satilpst aptuveni septiņu cilvēku līķi. Izmeklēšanai nepiesaistīja kvalificētus speciālistus un tai atvēlēja īsu laika brīdi, viss process notika lielā steigā. Tāpat bieži izmantoja grūti pārbaudāmu informāciju, nereti mutiskas liecības. Sniegtās ziņas tika safabricētas vai bija ļoti nepilnīgas, nosauktie skaitļi – pārspīlēti. Daudzi sastādītie akti bija drīzāk formāli, jo nolūks bija pārspīlēt nacistu noziegumus. Līdz ar to ir grūti konstatēt precīzu Ančupānos nogalinātu cilvēku skaitu, taču tas gan nekādā veidā nemazina nacistiskās Vācijas okupācijas režīma noziedzīgās darbības Latvijā.

Padomju okupācijas pirmajos gados masu slepkavību vietu pie Rēzeknes iespēju robežās sakopa. 1963. gadā 9. maijā mītiņa laikā tur atklāja nelielu piemiņas plāksni. Arī turpmākajos gados šajā vietā periodiski notika Rēzeknes pilsētas un rajona izpildkomitejas rīkotie mītiņi, kam, protams, bija dziļi propagandistiska ievirze. Ilgtermiņā vietējām varas ie­stādēm interese par traģēdijas vietu zuda, un tā pakāpeniski aizauga ar garu zāli un krūmiem, par ko tika saņemtas iedzīvotāju sūdzības.

60. un 70. gados LPSR aizsākās Otrajā pasaules karā bojāgājušajiem veltītu piemiņas vietu un memoriālu celtniecības bums. Viens no pirmajiem šādiem objektiem bija 1967. gadā atklātais Salaspils memoriālais ansamblis. Tādu vietu izveide nesaistījās tikai ar bojāgājušo karavīru un civiliedzīvotāju piemiņas saglabāšanu. Tām vajadzēja kalpot arī par padomju propagandas mērķiem un lieku reizi aktualizēt “fašistu” noziegumus pret padomju pilsoņiem.

Ideja par Ančupānu memoriālu radās 60. gadu otrajā pusē. Plānošanu uzticēja lietuviešu agronomam un ainavu arhitektam Alfonam Ķišķim (1910 – 1994). Interesanti, ka Ķišķis Otrā pasaules kara laikā bija dienējis latviešu leģionā un par to 1948. gadā ticis uz 25 gadiem nosūtīts uz Irkutskas apgabala nometnēm. Tomēr 1956. gadā Ķišķi amnestēja un viņš atgriezās Latvijā, kur 1967. gadā izstrādāja jaunbūvējamā objekta plānu. Paralēli memoriālam bija paredzēts labiekārtot apkaimi, veikt apzaļumošanu. Centrālo memoriāla pieminekli – “Māti ābeli” – veidoja tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga. Monumentu novietoja betona plātnēm klātā laukumā. Idejiski tas atveidoja dzīvības nemirstību, savukārt laukuma lejā izveidoja “ciešanu ieleju” ar akmens bruģa ceļu – masu kapulauka vietu. Kompozicionāli abas zonas atdalīja septiņus metrus augsta betona siena ar ārsta un rakstnieka Miervalda Birzes (1921 – 2000) vārdiem: “Viņi mira, lai dzīvotu tu.”

 

“Mājas kārtībā”

Memoriāla celtniecību veica Rēzeknes rajona remonta un celtniecības iecirknis, kam nebija ne pieredzes, ne iemaņu šādu objektu būvniecībā. Tas arī izpaudās turpmākajā memoriāla izveides procesā. Lai gan LPSR prese ar sajūsmu ziņoja par celtniecības gaitu, tomēr pretēju viedokli Rēzeknes rajona izpildkomitejas priekšsēdētājam Nikolajam Lazurko pēc memoriāla izbūves vietas apmeklējuma 1970. gada rudenī bija paudis ainavu arhitekts Ķišķis: ja būvniecības darbi turpināsies kā līdz šim, tad sanāks nevis memoriāls bojāgājušiem cilvēkiem, kas simbolizē mūsu attieksmi pret vēsturi un kulturālo izaugsmi, bet piemineklis naidam un nekulturālismam. Ķišķis norādīja uz neatbilstošu materiālu izmantošanu, celtnieku nekvalitatīvo darbu, kā arī atkāpēm no arhitekta izstrādātā objekta plānojuma. Pēc viņa teiktā, objektā nenotika būvniecības procesa uzraudzība un kontrole. Par celtniecības darbu uzraugu Ķišķis ieteica norīkot toreizējo Rēzeknes rajona arhitekti Ilzi Gruduli. Tomēr arī viņas rekomendācijas un iebildumi netika ņemti vērā. Pat vairāk – vietējie padomju izpildvaras pārstāvji sāka apsūdzēt arhitekti tīšā memoriāla celtniecības traucēšanā un draudēja viņas “rīcību” izskatīt kompartijas sēdē. Arī turpmākie būvniecības darbi ritēja haotiski un neprofesionāli. To spilgti raksturo 1972. gada 2. augustā Ķišķa paustais Lazurko: “Ančupānu piemiņas ansambli nez kāpēc cerat uzbūvēt mājas kārtībā ar dažādiem palīgstrādniekiem, kas nespēj pat taisni mūrīti nobetonēt, bez kvalificēta darba vadītāja, bez tehniskās uzraudzības.” Tas tika sacīts pēc tam, kad 18. jūlijā speciāla komisija bija veikusi objekta apsekošanu un konstatējusi vairākas būtiskas nepilnības būvniecības procesā.

Turpmākajā darba gaitā nekas daudz nemainījās. Lielākā daļa neprecizitāšu līdz Ančupānu memoriāla pieņemšanai netika labotas. Neskatoties uz trūkumiem (objektu pieņēma, kaut memoriāla apstādījumu zona nebija pabeigta), kā arī domstarpībām pieņemšanas komisijas pārstāvju vidū, 1973. gada jūlija sākumā memoriālu pieņēma ekspluatācijā. Svinīgā atklāšana notika gadu vēlāk – 1974. gada 27. jūlijā, dienā, kad apritēja 30 gadi, kopš padomju karaspēka vienības ienāca Rēzeknē, tas ir, saskaņā ar padomju retoriku, “atbrīvoja pilsētu no fašistu okupācijas”. Pasākumā piedalījās vadošās Rēzeknes izpildkomitejas amatpersonas, dažādu padomju varas institūciju funkcionāri un vairāki simti tuvākās apkārtnes iedzīvotāju. Neapšaubāmi memoriāls pildīja savu tiešo funkciju – tas bija veltījums nacistu okupācijas laikā cietušajiem, tomēr atklāšanas pasākums padomju režīmam nozīmēja kārtējo propagandas akciju, lai akcentētu “padomju armijas – atbrīvotājas” tēlu.

Mūsdienās Ančupānu memoriāla teritorija atrodas Rēzeknes novada pašvaldības pārziņā. 2012. – 2013. gadā Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros tika atjaunots memoriāla bruģa segums, akmens mūra sienas un kāpnes, izbūvēta autostāvvieta, kā arī uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ik gadu 4. janvārī un 8. maijā te notiek piemiņas pasākumi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 100
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 64
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 26
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī ir diena, kas no tevis prasīs lielu atdevi! Horoskopi 16.aprīlim
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 64
13 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 3
8 stundas
LE
LETA
Kokteilis
BBC saņēmusi Lielbritānijas vēsturē lielāko sūdzību skaitu par princim Filipam veltītajām pārraidēm 4
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Nedēļas nogalē septiņu pilsētu vakcinācijas centros ar “AstraZeneca” varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs 37
14 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
23:09
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 3
22:13
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jaunais Augšdaugavas novads: kuriem būs jāsadzīvo, starp kuriem paredzama sāncensība
21:00
LE
LETA
Ziņas
“Liels šoks!” LFF prezidents Ļašenko par Bezzubova nežēlīgo slepkavību 11
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tarmo, uzdod jautājumu!” Parlamenta deputāts Igaunijā tiešsaistes sēdes laikā atrodas gultā, kūpina elektronisko pīpi un klausās skaļi mūziku 10
15 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 26
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik tūkstošus pagājušajā gadā dividendēs no “Infinity Coffe” saņēma Rīgas mērs Staķis? 14
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
18 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts 64
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Motokluba bijušajam prezidentam par dalību karadarbībā Doņeckā lūdz piemērot brīvības atņemšanu. Uz cik gadiem? 8
13 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Plānās pankūkas ar citrona miziņu: aromātiskas gardēžu vakariņas
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavasaris atgriežas! Cik silts laiks gaidāms nedēļas nogalē? 1
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Purvciemā naktī nodedzināts “BMW X5”. Policija atklāj, vai ir saistība ar futbola aģenta slepkavību 9
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 44
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 39
16 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 28
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nav neiespējami, ka premjers varētu padzīt vēl vienu veselības ministru.” Politologs skaidro, ar ko riskē Pavļuts 60
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgads bez taustāmiem rezultātiem: vai Pāvela Rebenoka slepkavība tā arī paliks neatklāta? Atbild Ralfs Nemiro 15
18 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 27
20 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kur, jūsuprāt, valstij ņemt papildu naudu, lai palielinātu algas mediķiem, skolotājiem, policistiem? 25
19 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Skapis nav atmiņu klade: 7 padomi, kā ieviest kārtību
15 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nenoliegšu, reizēm vajadzīga drosme…” IDB priekšnieks par amatpersonu noziegumiem, politisko spiedienu, policijas vardarbības problēmu 12
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 47
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 32
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 53
1 diena