Uzvaras parkā esošais padomju piemineklis neesot pieskaitāms valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, jo neatbilst pieminekļu aizsardzības kritērijiem ne pēc mākslinieciskās, ne vēsturiskās vērtības.
Uzvaras parkā esošais padomju piemineklis neesot pieskaitāms valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, jo neatbilst pieminekļu aizsardzības kritērijiem ne pēc mākslinieciskās, ne vēsturiskās vērtības.
Foto: Toms Koklītis/LETA

Interpretēt vai pārvietot? Pieminekli saista ar ārlietām 6

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien vienojās, ka iedzīvotāju iniciatīva par Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa demontāžu jānodod izvērtēšanai Saeimas Ārlietu komisijā.

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Lasīt citas ziņas

Tikmēr Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas virzītais iesniegums “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” attiecībā uz šo pašu objektu noraidīts un tālāk virzīts netiks.

Uz sēdi pieaicināto ekspertu un ieinteresēto personu, tostarp komisijai nepiederošu deputātu, kuplais pulks uzskatāmi atspoguļoja jautājumu jūtīgumu. Pieaicināto vidū bija Ārlietu ministrijas (ĀM), Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Rīgas domes Pieminekļu padomes, Rīgas pieminekļu aģentūras un Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt no pirmās valsts iestādes runāja pat divas amatpersonas – ĀM valsts sekretāra vietnieks Atis Lots un ministrijas Krievijas nodaļas vadītāja Irina Mangule. Abi uzsvēra, ka negatavojas vērtēt pieminekli ne politiski, ne ētiski – tikai no starptautisko saistību viedokļa.

Proti, 1994. gada 30. aprīlī noslēgtās “Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”, kas bija viens no līgumiem, uz kura pamata tika panākta Krievijas armijas izvešana no Latvijas, 13. pants paredz: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā.”

A. Lots gan atzina, ka līgumam nav pievienots konkrētu objektu saraksts, taču Krievija vēlāk vairākkārt lūgusi Latviju apstiprināt, ka līgums attiecas arī uz tā saukto Uzvaras pieminekli, un Latvijas diplomāti to ir apstiprinājuši.

“Protams, šodienas acīm raugoties, var rasties jautājumi, kāpēc toreiz tika piemēroti šādi vai tādi risinājumi, taču toreiz galvenais mērķis bija nodrošināt, lai Krievijas militārpersonas pazūd no Latvijas teritorijas pēc iespējas ātrāk, kas arī tika izpildīts,” skaidroja ĀM pārstāvis.

Savukārt I. Mangule atgādināja, ka minētais 13. pants iekļauts līgumā tikai dažus mēnešus pirms parakstīšanas kā kompromiss, lai panāktu ātrāku Krievijas armijas izvešanu, kas Latvijā sākotnēji grasījusies uzturēties līdz 1999. gadam. Latvijai sarunas bijušas visgrūtākās, ņemot vērā, ka PSRS laikos te atradās Baltijas kara apgabala štābs un svarīgākie militārie objekti.

Uz deputāta Raivja Dzintara (NA) jautājumu, vai situācija Latvijā pieminekļu ziņā kaut kā atšķiras no citām Baltijas valstīm, ĀM pārstāvji atzina, ka ne Igaunijai, ne Lietuvai šādu saistību nav, jo armijas izvešanas sarunas ritējušas citā līmenī.

Interpretēt vai pārvietot

NKMP pārstāve Baiba Mūrniece atgādināja, ka konkrētais piemineklis nav pieskaitāms valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, jo neatbilst pieminekļu aizsardzības kritērijiem ne pēc mākslinieciskās, ne vēsturiskās vērtības.

B. Mūrniece, tāpat Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis pauda uzskatu, ka drīzāk jādomā nevis par nojaukšanu, bet pieminekļa interpretāciju ar mērķi izmantot sabiedrības informēšanai par padomju režīmu. Ir runa par informatīvu plākšņu izvietošanu vai attiecīgas ekspozīcijas iekārtošanu plašajās, aptuveni 1400 kvadrātmetru lielajās pazemes telpās zem pieminekļa kompleksa.

Arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvis Pēteris Simsons sprieda, ka svarīgāk panākt, lai publiskajā telpā minēto pieminekli vairs nesauktu par “Uzvaras pieminekli”, jo Latvija kā valsts Otrajā pasaules karā nepiedalījās un tas tikai atzīmē vienas svešas valsts uzvaru pār citu svešu valsti, faktiski simbolizējot Latvijas okupāciju.

“Ja Ārlietu ministrija uzskata, ka šī ir memoriāla būve, tad rodas jautājums, vai tai ir saikne ar konkrēto vietu, kur pakāra uzvarētās valsts ģenerāļus, vai arī drīzāk ar Ķīšezera krastmalu, kur sarkanā armija it kā ienākusi Rīgā. Ja objektu nevar kā memoriālu būvi nopostīt, tad pārcelšana atbilstošā vietā būtu variants. Otrs variants – sabiedrībai, šo vietu apmeklējot, jāgūst pilnīga un pareiza informācija par to vēstures periodu, kad šis objekts uzbūvēts,” tā represēto pārstāvis.

Deputāti ar balsu vairākumu nolēma nodot pieminekļa likteni tālākai izvērtēšanai Saeimas Ārlietu komisijā. R. Dzintara priekšlikums, jautājumu tālāk nododot, lēmumprojektā parādīt arī Mandātu komisijas attieksmi, ka tā atbalsta pieminekļa demontāžu, atsaucību neguva.

Ždanokas mēģinājums

Pavisam citāds skats uz pieminekli parādījās, pārejot pie nākamā komisijas darba kārtības punkta – kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” sākotnējās izvērtēšanas.

Kā zināms, LKS vadītājai Tatjanai Ždanokai sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” izdevās savākt ap 21 000 parakstu. Pēc tam kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārbaudīja personu kodus un salīdzināja tos ar iedzīvotāju reģistru, gan izrādījās, ka 4378 personu kodi neatbilst parakstītāja statusam, bet piecus kodus nevar identificēt. Taču ar atlikušajiem 16 544 parakstiem pietika, lai iniciatīva nonāktu Saeimā.

T. Ždanoka, šķiet, necerot uz deputātu labvēlību, iepazīstināja ar savu priekšlikumu bez īpašas degsmes, izplūstot prātojumos par nacisma nesto postu un pieminekļa nozīmību. Turklāt tuvojoties “75. gadadiena kopš Daugavpils, citu Latgales pilsētu, Jelgavas un Rīgas atbrīvošanas”.

SAISTĪTIE RAKSTI

Deputāts Artuss Kaimiņš (“KPV LV”), runātāju apturot, apvaicājās, vai viņa atzīst Latvijas okupāciju, uz ko saņēma atbildi: “Tā bija inkorporācija. Latviju okupēja nacistiskā Vācija.”

Kā Kaimiņš, tā Dzintars izteicās pret tālāko iniciatīvas virzīšanu, kamēr saskaņieši Vitālijs Orlovs un Artūrs Rubiks tiem oponēja. Balsojot abi bija par tālāko iniciatīvas virzīšanu. Jānis Vucāns (ZZS) atturējās. Pārējie komisijas locekļi bija pret.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 95
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
FOTO. Princis Harijs karalienes nāves dienā bijis tik saniknots, ka noraidījis sava tēva Čārlza ielūgumu uz vakariņām. Kas starp abiem notika? 27
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 43
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 33
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Biedrību “Hospiss LV” novērtē Eiropā – Latvijā paliatīvās aprūpes sistēma joprojām nav sakārtota
22:31
Latvijas kosmosa industrijas pirmie soļi kosmosā
21:59
Mediķi pauduši pārliecību, ka tas esot neatgriezeniski… Kungam ļoti nepaveicās ar to koronavīrusu
21:47
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 2
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis
Izmantojot hidrauliskos instrumentus, Rīgā no avarējuša auto atbrīvo cietušo
“Krieviem jāpaliek un jācīnās pret Putinu.” Lietuva nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kas bēg no mobilizācijas 23
Vai šī būs diena, kad beidzot laikapstākļi mūs lutinās? Prognoze sestdienai
Palestīniešu fermeris netīšām uzgājis lieliski saglabātai Bizantijas laiku ēkas grīdas mozaīkai 11
Ķīpsalā top viedā pilsēta, kurā būs gudrās stāvvietas, viedais apgaismojums un citi risinājumi
Plaušu veselības rādītāji. Kad klepus kļūst bīstams?
Rīgā atvērta automatizētā picērija – pica top 3 minūšu laikā
Azovstaļ gūsteknis pirms un pēc gūsta – tik šausminoši, ka trūkst vārdu, veroties fotogrāfijā 53
Ārste skaidro, kāpēc nav vērts laboratorijās pārbaudīt ērces: “Nevienam to neiesaku”