Piemineklis vai integrācija… 40
“17. jūnijā paiet 76 gadi, kopš 1940. gadā PSRS okupēja Latviju, un tikai šī okupācija pārtrauca Uzvaras laukuma celtniecības darbu sākšanu,” raksta rīdzinieks Jānis Dundurs. Viņš vēstuli atsūtījis, atsaucoties uz Ģirta Zvirbuļa publikāciju “Ko darīt ar Uzvaras laukumu?” 9. jūnija “LA”.
Organizācijas “Daugavas vanagi” Saulkrastu nodaļas pārstāvis K. Dancītis vēsta, ka nodaļa kopsapulcē pieņēmusi rezolūciju par tematu “Uzvaras pieminekļa pārcelšana no Pārdaugavas uz Zilupi” un iesniegumu nosūtīs valsts institūcijām. Šo pieminekli cilvēki dēvē arī par “gigantisku robežstabu”, tāpēc tam vieta Zilupē, uzskata lasītājs.
“Kamēr šis piemineklis atradīsies Latvijā, nekāda integrācija nenotiks,” kategorisks ir rīdzinieks Aleksandrs Caune. “Vai nu integrācija, vai piemineklis. Tas jāatdod Krievijai.”
Hugo Kazāks no Saulkrastiem jau mudina domāt par skaistu līgošanu: “Novēlu svinēt tā, lai Jāņu ugunis degtu kalnu galos un spīdētu tālu!” Viņš teic, ka riepu dedzināšana ugunskuros bija no padomjlaikiem mantots nelāgs ieradums, un labi, ka esam no tā tikuši vaļā.
R. V. Mīlgrāve priecājas par veiksmīgu ārstēšanu Jūrmalas slimnīcā un ir pārliecināta, ka veselāki jūtas tie, kuri domā labas domas: “Mans padoms, ja kādam tas interesē: mīļie cilvēki, sāciet domāt, kā varat sev palīdzēt paši i garīgi, i fiziski, tad nebūs katru nedēļu jāskrien pie ārsta un uz aptieku. Lūdzu, domājiet labas domas par visiem un visu, ticiet – palīdz!”
