Anita Bormane: Piespiedu laulība ķīselī 1
Finiša starpstadijā pirms izskatīšanas Saeimā šobrīd nonācis “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021–2027” (“NAP2027”) – valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņiem gadiem –, ko, neraugoties uz atsevišķu ministru iebildumiem, jau atbalstījusi valdība.
Lai gan var likties, ka šis plāns tāda miglas pūšana acīs vien ir, vismaz teorijā tas sasaistīts ar šajā laikā Latvijas attīstībai plānotajiem finanšu resursiem – kopā aptuveni 14,5 miljardu eiro no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondiem un citiem avotiem.
Atceroties “NAP2020” pieredzi, kad sākumā Latvijas nākotnei tik svarīgajā dokumentā vispār nebija skaidri formulēts neviens ar kultūras attīstību saistīts mērķis, tagad situācija ir mainījusies.
Var teikt: jā, kultūra beidzot ir “prioritizēta”, un tas pats attiecas arī uz otru “bārenīti” – sporta nozari, kas arī līdz šim NAP tika skatīta kontekstā ar citu nozaru attīstību.
Vēl vairāk – abas “bārenītes” nu apvienotas pilnvērtīgai “kopdzīvei” vienā kopīgā prioritātē “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”. Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 25. februāra sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs, “sports pirmo reizi ir prioritāšu kontekstā – gan kopā ar kultūru, bet tomēr…”
Kas no šīs sapārošanas iznācis? Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāja, deputāta Sanda Riekstiņa (JKP) vārdiem runājot: “Viss samests ķīselī!”
Piespiedu “laulību”, pēc Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultantes Elīnas Petrovskas teiktā, abām nozarēm “piespriedusi” vēl iepriekšējā valdība, bet Sadarbības padome nav bijusi spējīga precīzi noformulēt savu attieksmi pret šādu salikumu, kas būtu saistoša dokumenta izstrādātājiem PKC.
Sākotnēji kultūras ministrs Nauris Puntulis iebildis pret šādu kombināciju, tomēr šobrīd no Kultūras ministrijas (KM) puses nav jūtama aktīva vēlme pret to iebilst.
Taču šajā piespiedu “laulībā” zaudē abas nozares, jo tā mudina vēl vairāk aktivizēt jau tradicionālo pretnostatīšanu starp tām, un arī to mērķi izplūst vai tiek apvienoti visai dīvainās kombinācijās.
Kopējais NAP prioritātes mērķis ir “ikvienam pieejams dinamisks kultūras un sporta pakalpojumu klāsts, kas ļauj attīstīt talantus un veidot spēcīgu Latvijas tēlu pasaulē”.
Rīcības virzienos paredzēta, piemēram, “sabiedrības informēšana par kultūras, sporta un fizisko aktivitāšu lomu personības attīstībā”.
Kultūras mantojuma tradīcijas iet brašā kopsolī ar sporta tradīcijām, vienuviet paredzēta kultūras un sporta jomas pedagogu sagatavošana, sabiedrības, īpaši tās mazaktīvās daļas, iesaistīšana kultūras, sporta un fiziskajās aktivitātēs utt.
No KM puses kultūras prioritātēs paredzēta, piemēram, kultūras daudzveidības stiprināšana un atbalsts tās pieejamībai plašā mērogā, infrastruktūras iecerēs iekļauts arī daudzcietušās Rīgas koncertzāles projekts un arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts u. c.
Kopā saliekot valsts budžetu, ES fondus un citus resursus, kopējais kultūras un sporta prioritizētajai kopdzīvei piešķirtais finanšu apjoms paredzēts 260 miljoni eiro, tomēr, kā pieminētajā Saeimas komisijas sēdē uzsvēra PKC pārstāve Elīna Petrovska, šajā izkārtojumā “kultūra vēl var noturēt savu jomu, bet sports – ar grūtībām”.
Tajā pašā laikā, kā norādīja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, investīcijām kultūras infrastruktūrā indikatīvi panākta vienošanās tikai par 38 miljoniem minimāli vajadzīgo 200 miljonu eiro vietā.
Ka “NAP2027” iekļautajā sporta un kultūras piespiedu “laulībā”, visticamāk, nevaldīs miers un harmonija, var secināt no sporta nozares pārstāvju paustā pieminētajā Saeimas komisijas sēdē.
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers norādīja, ka sportam tiekot piedāvāts “startēt ar negatīvu handikapu”.
Arī Edgars Severs uzsvēra: “Mēs neatbalstām šādu budžeta sadalījumu.” Arvila Ašeradena (“JV”) vadītā komisija nolēma prasīt palielināt sportam saistībā ar NAP mērķiem pieejamo finansējuma apjomu. Atliek vienīgi cerēt, ka ne uz kultūras rēķina.
