Olga Kazaka
Olga Kazaka
Foto: Karīna Miezāja

Turpinās tautas muļķošana? Saruna ar komunikāciju eksperti Olgu Kazaku 0

Kas un kādēļ izplata viltus ziņas interneta sociālajos tīklos, un kāpēc tās šajā vidē gūst panākumus? Par to saruna ar komunikāciju eksperti OLGU KAZAKU. Viņa ir Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas docente, strādā arī komunikāciju aģentūrā “A.W. Olsen & partners”.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 35
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems nokritizē Šlesera rīkoto pasākumu krastmalā: “Ja ir bail taisīt revolūciju, nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem” 122
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dodoties sēnēs, jārēķinās, ka vari uzskriet plēsīgiem meža zvēriem? Vīrietis Dundagas novadā satiek brūnos lāčus 43
1 diena
Lasīt citas ziņas

Lūk, daži virsraksti Latvijas medijos: “Klik­šķu mednieki turpina muļķot tautu! Latvijā cilvēki neprot atšķirt viltus ziņas no īstām!” Vai tiešām esam tik lētticīgi?

O. Kazaka: Patiesībā tā ir pasaules tendence, kas nu skārusi arī Latviju. Interneta un sociālo tīklu ēras sākumā mēs uz notiekošo raudzījāmies caur rožainām brillēm, nekritiski jūsmojot, ka tagad nu beidzot būs īstā demokrātija, kurā varēs netraucēti izpausties. Diemžēl redzam, ka modernās tehnoloģijas visai bieži tiek izmantotas ļaunprātīgos nolūkos. Nesen mana piecgadīgā meita pārsteidza ar jautājumu: mamma, kur šodien palikuši pirāti? Viņa ar to domāja jūras laupītājus. Es tā padomāju un teicu: pirāti šodien sēž internetā. Uzrunājot cilvēkus sociālajos tīklos un izmantojot visai smalkas sociālās inženierijas metodes, var tīri labi nopelnīt. Diemžēl ne vienmēr šīs metodes ir ētiskas, godprātīgas un legālas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Informācijas lavīna, kas burtiski gāžas pāri cilvēkam, ir milzīga. Sociālajos tīklos ar mums vēlas komunicēt liels skaits draugu un paziņu, pat pilnīgi nepazīstamas personas. Mēs dzīvojam uzmanības ekonomikas laikmetā. Visapkārt notiek gluži vai izmisīga cīņa par pašu vērtīgāko, pašu ierobežotāko resursu – mūsu laiku un mūsu uzmanību, kas ir ierobežota laikā. Par to cīnās mediji, uzņēmumi, veikali, organizācijas un pat mūsu draugi. Mēs varam uzkrāt naudu, pat labu reputāciju, bet nevaram uzkrāt laiku un tātad arī uzmanību, tie ir ierobežoti resursi, kurus var tikai pārdalīt. Nav brīnums, ka mediji kļūst aizvien sensacionālāki, košāki, pamanāmāki, “dzeltenāki”, tā cerot izpelnīties lielāku ievērību. Internetā uzmanība izpaužas kā ieskatīšanās kādā ziņā jeb “klikšķis”. Savukārt no tā ir atkarīgs reklāmdevēju dāsnums un medija finansiālie panākumi.

Cik tad medijs var saņemt par vienu interneta “klikšķi”?

Izstrādātas īpašas reklāmas baneru izvietošanas programmas. Tās automātiski atlasa portālus, kurus apmeklē cilvēki ar kādām īpašām interesēm, vai tā būtu mode, veselība, astroloģija, iepazīšanās vai kas cits. Tāpēc nebrīnieties, ka pēc tam, kad būsiet meklējuši naktsmītni Viļņā, uz datora ekrāna parādīsies viesnīcu reklāmas. Medijs saņem naudu gan par izvietoto reklāmu, bet dažkārt arī par pašu “klikšķi”. Varbūt tās ir tikai centa daļas, bet daudzi “klikšķi” kopā veido tīri pieklājīgu summu. Tāpēc notiek cīņa par uzmanību, par auditoriju. Lai to palielinātu, tiek sperts nākamais solis – viltus ziņu, pat nekaunīgas dezinformācijas ražošana. Viltus ziņu portālos patiesība tiek sajaukta ar skandaloziem izdomājumiem, īstas ziņas ar sadomātu aculiecinieku stāstiem, atsevišķu cilvēku personiskie viedokļi tiek pasniegti kā notikuši fakti. Vērojama pat savdabīga maskēšanās. Piemēram, viltus ziņu portāls sevi nosauc par “Kos jauns”, cerot, ka pirmajā brīdī šī viltība paliks nepamanīta. Jau pavisam cita kategorija ir politiskās viltus ziņas, kas tiek radītas ar mērķi virzīt politiskos procesus. Ietekmēt vēlēšanas, kompromitēt nevēlamu cilvēku. Izvest uz ielām masas, gāzt valdību.

Agrāk teica, ka banku un politiķi var nosist ar avīzi. Tagad – ar vienu ierakstu “Facebook”. Bet varbūt cilvēkiem patīk šādas viltus ziņas?

Tam ir savi iemesli. Pētnieki ir pierādījuši – ja cilvēkam jau ir izveidojies priekšstats par kādu lietu vai parādību, viņš gluži neapzināti sāk piemeklēt faktus, kas šos uzskatus apstiprina, pat ja tie nešķiet visai ticami. Un otrādi – faktus, kas viņa pieņēmumus apgāž, cilvēks cenšas ignorēt. Pastāv uzskats, ka šīs īpašības mūsos ir izveidojušās bioloģiskās evolūcijas gaitā. Uzvedība, kas palīdz izdzīvot, tiek veicināta. Un otrādi – apslāpēta – mūs apdraudoša. Cilvēces vēsturē bijuši gari periodi, kad atšķirties no sabiedrības ar savu īpatnējo viedokli bija pat ļoti bīstami, cilvēku varēja ieslodzīt, nogalināt, sadedzināt, izraidīt, nomelnot. Tā nu mēs esam iemācījušies mānīt paši sevi. Tik ļoti, ka gluži neapzināti sākam ticēt viltus ziņām. Piemēram, mums nepatīk kāds politiķis, un internetā parādās viņu kompromitējoša ziņa. Diemžēl esam tendēti tai ticēt, dziļāk nepārbaudot minētos faktus, pat dalāmies ar šo ziņu sociālajos tīklos. Kas ir vēl bēdīgāk – pierādīts, ka ap 60% ziņu, ar kurām cilvēki dalās tīklos, viņi nemaz nav atvēruši. Tātad spriedumi tiek izdarīti vien uz kliedzošu virsrakstu pamata.

Bet ne jau vienmēr viltus ziņas izplatītājam materiāla vai politiska interese.

Dažkārt cilvēki veido īpašus portālus savai un citu izklaidei, ievietojot īstu vai sagudrotu notikumu vēstures, izdomātus stāstus, samontētas fotogrāfijas.

Kā jūs domājat – kāpēc modernais cilvēks tā alkst uzmanības? Visa šī selfiju kultūra, tīksmināšanās ar sevi.

Manuprāt, arī tas ir iekodēts cilvēkā. Mums taču skolā patika saņemt uzslavas, labas atzīmes. Sociālie tīkli ir iespēja palielīties ar jaunu kleitu, frizūru vai nomedītu zvēru un saņemt gluži vai momentānu un vispārēju atzinību. Diemžēl mēs bieži aizmir­stam, ka šie tīkli vienlaikus padara mūs arī ievainojamus un neaizsargātus.

Mani pārsteidz cilvēku lētticība. Piemēram, krāpnieki caur viltotu “McDonald’s” profilu izplatījuši klientu aptauju, solot naudas balvas, ja aptaujas dalībnieks iedos savas kredītkartes datus un autorizācijas kodus. Un cilvēki uzķeras! Kā tas iespējams?

Te ir darīšana ar īpašu sociālo inženieriju, ar cilvēku prātu mērķtiecīgu apstrādi. Jūsu pieminētā krāpšanas tehnoloģija balstās uz pieņēmumu, ka gan jau no 1000 cilvēkiem viens uzķersies, un ar to būs gana. Ir redzēti vēl smalkāki gājieni. Piemēram, viltus profilu izveidošana sociālajos tīklos, kur it kā jums pazīstami cilvēki, pat draugi meklē palīdzību ārstēšanai vai steidzamai operācijai. Bildes jau tagad nav problēma nozagt, mēs paši tās esam izvietojuši savos profilos. Vai arī lūgums nosūtīt īsziņu uz kādu nepazīstamu numuru. Un cilvēki brīnās, ka pienāk liels rēķins par kādu pasūtītu preci vai pakalpojumu, par kuru viņi pat nav nojautuši. Uz šādiem trikiem biežāk uzķeras vecākā un vidējā paaudze, savukārt jaunieši, kas uzauguši modernajās tehnoloģijās, ir uzmanīgāki. Mans padoms – katru reizi, kad saskaraties ar palīdzības lūgumiem, neslinkojiet un piezvaniet cilvēkam, kuram tā it kā nepieciešama.

Vēl kāda interneta krāpšanas forma – romantiskie krāpnieki. Parasti vīrieši, kuri ar izdomātiem stāstiem izkrāpj naudu no vientuļām, žēlsirdīgām sievietēm. Par maz uzzinām, jo apkrāptie cilvēki kaunas stāstīt par savu muļķību.

Tas ir vēl viens negodprātīgas sociālās inženierijas piemērs. Kas mūs parasti visvairāk uztrauc? Sāpes – gan fiziskās, gan arī garīgās. Bailes kaut ko pazaudēt. Piemēram, darbu vai tuvu cilvēku. Bieži dzirdēta šāda shēma – vientuļa sieviete iepazīstas internetā ar īstu “sapņu vīrieti”. Notiek sarakste, sieviete saņem komplimentus un “virtuālos ziedus”. Aplidotājs jau gatavs doties pie savas izredzētās, bet, ak vai, notikusi kāda nelaime. Nav naudas biļetei, aizkavējusies algas izmaksa, aizklīdusi bagāža, kuras izpirkšanai vajadzīga nauda – stāsti var būt visdažādākie. Un cilvēki notic, sūta naudu. Pārdod mājas, aizņemas naudu no radiem un “ātrajos kredītos”.

Vai pēdējās Saeimas vēlēšanās bija novērojamas viltus ziņu aktivitātes, kas varētu ietekmēt balsošanas iznākumu?

Mazāk, nekā es biju gaidījusi.

Latvijas iedzīvotāji parasti lieto četrus sociālos tīklus – “Draugi”, “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”. Kuri no tiem ir visvairāk apdraudēti un ievainojami?

Viltus ziņu izplatīšanai visbiežāk tiek izmantots “Facebook”. “Twitter” ir sava īpaša auditorija, kas prot analizēt procesus un dezinformāciju ātri vien “atkodīs”. Vietni “Instagram” es salīdzinātu ar smuku “glancēto žurnālu”, kurā jūsu skandāli nevienu neinteresē. Tas būtu tas pats, kas modes žurnālā ielikt reklāmu no sērijas “par ko jums ārsti nestāsta” ar netīkamām bildēm. Savukārt “Draugi” pamazām zaudē savu auditoriju un līdz ar to arī aktualitāti, jaunieši to tikpat kā vairs nelieto. Turklāt vēl jau pastāv tā saucamā tumšā sociālā zona – “Whatsapp”, dažādi mesendžeri, kuru saturs nav publiski redzams. Pēc dažiem novērtējumiem, tajā jau cirkulē ap 70% no visu sociālo tīklu satura, un jauniešu kopienas veidojas tieši šajos tīklos. “Facebook” ir tikai aisberga virsotne. Interesanti novērot, kā paaudzes izvēlas katra savus sociālos tīklus. Piemēram, daudzi jaunieši nevēlas atrasties “Facebook”, jo tur jau sēž viņu vecāki, kuri nebūs priecīgi, ieraugot savu atvasi ar kokteiļa glāzi rokā. Procesi risinās tik strauji, ka prognozēt, kāds būs pats populārākais sociālais tīkls pēc pieciem gadiem, nav iespējams.

Vēl viena problēma – bērni un internets. Onkulis, kurš raksta divdomīgas vēstules meitenei no blakusdzīvokļa un uzdodas par puiku no kaimiņu skolas.

Domāju, daudzi būs redzējuši šādu skatu – bērns vēl kārtīgi nemāk runāt, bet jau spēlējas ar viedtālruni vai “tableti”. Mantiņa, kas lieliski “aiztaisa muti” un ļauj vecākiem nodarboties ar savām lietām. Laikmeta tendence, kam grūti pretoties. Tas nozīmē, ka jau bērnudārzā jāmāca, kas ir sociālie tīkli un kādu apdraudējumu tie slēpj, ar ko sarakstīties un ar ko ne, kādas bildes drīkst sūtīt un kādas ne.

Tagad bieži runā par mobingu jeb uzbrukšanu sociālajos tīklos, no kā parasti cieš skolēni. Bet tad tas nav pastāvējis visos laikos?

Patiesībā sociālie tīkli nav ieviesuši jaunas komunikācijas formas, vien padarījuši tās redzamākas un plašākas, pat visu cilvēci aptverošas. Arī agrāk eksistēja konflikti starp jauniešiem, pastāvēja situācijas, kad viena grupa aizvainoja otru. Agrāk par to uzzināja labi ja skolas biedri, bet tagad visa pilsēta. Pavisam citi mērogi un citas sekas. Šī ir bīstama parādība, kurai vecākiem noteikti jāpievērš uzmanība.

Kā lai izskauž viltus ziņas?

Esmu ļoti iepriecināta, ka policija beidzot sāk nopietni vērsties pret viltus portālu saimniekiem. Būs sankcijas, būs mazāk gribētāju nodarboties ar šo tumšo biznesu. Neticēt visam, kas rakstīts, pārbaudīt. Bez vajadzības neizpaust privātu informāciju, neplātīties ar dārgām mantām un plānotiem ārzemju braucieniem – arī kramplauži sēž internetā. Neaizmirst, ka sociālie tīkli ir arī stāsts par mūsu reputāciju, kurā viegli var ieskatīties potenciālais darba devējs. Pirms dalāties ar kādu šokējošu ziņu, pārliecinieties par tās patiesumu, “iegūglējiet” dažus atslēgas vārdus – no kurienes tā nāk, kas ir autors. Bet vislabāk ir uzticēties pārbaudītiem, reģistrētiem medijiem, kuri ir atbildīgi par ziņu saturu un kvalitāti.

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikāciju projektā “Atmaskots” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avize”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 35
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems nokritizē Šlesera rīkoto pasākumu krastmalā: “Ja ir bail taisīt revolūciju, nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem” 122
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dodoties sēnēs, jārēķinās, ka vari uzskriet plēsīgiem meža zvēriem? Vīrietis Dundagas novadā satiek brūnos lāčus 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 9
5 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 61
3 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Profesors Ģirts Briģis: viens no iespējamajiem risinājumiem cīņā ar Covid-19 – ieviest papildus ierobežojumus nevakcinētajiem 124
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Talantīgā latviešu aktrise Ilze Vazdika atklāj, ko domā par vakcinēšanos: “Tas viss tracina!” 61
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems nokritizē Šlesera rīkoto pasākumu krastmalā: “Ja ir bail taisīt revolūciju, nav ko fleitēt par traktoriem un buldozeriem” 122
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Izdevies iemūžināt vienus no greznākajiem mazputniņiem Latvijā, kurus nevar sastapt pilsētas vidē 9
5 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Jaunajā ražotnē ūdens patēriņu izdevies samazināt 10 reižu!” Kā Latvijas uzņēmumi rūpējas ar vidi?
16:55
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā aug otrs miljardu vērtais uzņēmums
16:14
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes pirmdienai: mākoņains un vēss laiks
15:23
LA
LA.LV
Ziņas
Ilze Jurkāne: “Es negribu savu dzīvi mainīt atkal tikai tāpēc, ka ir cilvēki, kas nepotējas!” 220
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Paparaci “pieķēruši” Keitu Midltoni ikdienā. Lūk, kā hercogiene izskatās, kad “darba laiks” ir beidzies 7
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes pirmdienai: mākoņains un vēss laiks
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķim Laurim Reinikam dzejnieces Magones Šutovienes dēļ jāsarkst: “Tas bija tā! Man gribējās kartupeļu maisu uzvilkt galvā…” 35
6 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Kad stājos teātra fakultātē, aktieri bija gandrīz Dieva vietā!” Saruna ar aktieri Juri Hiršu 17
Intervija 10 stundas
AL
Aigars Laurinovičs*
Ziņas
Aigars Laurinovičs: Traktorists jau sen vairs nav nomuļļājies, netīrs, mazliet paģirains vecis
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz Rēzeknes šosejas alnis ietriecas autobusā: ievainojumus guvis šoferis, bet mirušā dzīvnieka ķermenis ietriekts salonā 8
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jānis Vaivods: “Mums ir jāmaina paradumi!” Pavisam drīz Barona iela tiks pārvērsta par gājēju un velobraucēju ielu 89
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traģēdija uz Liepājas šosejas: motociklists nenovaldīja “Kawasaki” motociklu, uzskrēja divām kravas automašīnām un gāja bojā 1
8 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Pārāk mazs kompensējamo zāļu budžets. Kāpēc to uzzinām tikai pandēmijas vidū?
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“SpaxeX” pirmās civilās misijas locekļi atgriezušies uz Zemes sveiki un veseli 3
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaisa temperatūra daudzviet pazeminājusies līdz līmenim, pie kura ierasti uzsāk apkures sezonu 13
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas nebūtu tik bēdīgi, tas būtu smieklīgi!” – Ilze Jurkāne uzskata, ka Šlesers uzvedas kā Tramps 118
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ainis Dābols: “Medicīnas personālam tomēr ir jārunā tiešu valodu – jāvakcinējas, lai nenomirtu. Punkts!” 343
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare brīdina: lūk, kas notiek ar tiem, kas vēlas suni! 28
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Verners un Muntis
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Ar kreiso roku tikai tualetē kaut ko dara”: krišnaīts Uģis Kuģis paskaidro, kāpēc ēdiens jāpasniedz tikai ar labo roku 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 22
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
3 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Vēlams ķerties tikai pie lietām, par kurām ir pārliecība, ka ar tām izdosies tikt galā! Horoskopi no 20. līdz 26. septembrim
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena tev var sagādāt daudz rūpju, bažu un uztraukumu! Horoskopi 19.septembrim
23 stundas