Kā laukos “neiesūnot”. Pirmais atbalsts lauksaimniecības inovācijai 0
Latviju, pēc ES izveidotās metodoloģijas vērtējot, uzskata par mēreno inovatoru. Neesam ne līderu, ne spēcīgo, tomēr arī ne vājo inovatoru valstu grupā. Iespējams, grūdienu izaugsmei dos pirmo reizi nu jau gandrīz gadu notiekošā lauksaimniecības inovācijas jeb 16. pasākuma Sadarbība projektu īstenošana.
Par šiem projektiem mazāku interesi nekā gaidīts izrāda lauksaimnieki, un tas rezultējās ar piecu miljonu eiro pārdali no vietējās nozīmes projektu apakšpasākuma 16.2 uz nacionālās nozīmes 16.1 apakšpasākuma projektiem. Agro Tops pētīja inovācijas projektu īstenošanas gaitu un uzklausīja projektu īstenotājus un ekspertus.
Kāpēc inovāciju nepieprasa saimnieki
“Es nezinu,” uz apakšvirsrakstā uzdoto jautājumu atbild Kārķu pagasta ZS Tūži saimniece Irita Kandavniece. “Iespējams, saimniekus atbaida birokrātija, dažkārt cilvēki laukos iesūno. Vēl iespējams, ka cilvēki ietekmējas no plašsaziņas līdzekļos paustā, ka pētniecībai naudas nav. Un – ja naudas nav, pētnieki nevar darboties, tātad nav jēgas kaut ko prasīt.” Precizēsim, ka šeit runājam par inovāciju vismaz saimniecības līmenī, par projektiem līdz 100 000 eiro (Sadarbības 16.2 apakšpasākums), nevis par nacionālā līmeņa inovāciju.
Tūžu saimniece gan nav iesūnojusi. Viņas saimniecība ir iesaistījusies Sadarbības 16.2 apakšpasākuma projekta Cietes kartupeļu ražošanas cikla tehnoloģijas posmu pilnveidošana un ieviešana īstenošanā. Kādēļ?
“Ar nozares ekspertiem daudzus gadus tiekamies lauka dienās. Man vienmēr apvaicājas, vai esmu gatava izmēģināt kaut ko jaunu. Es labprāt to daru. Atbalstu mūsu zemnieku un zinātnieku centienus,” tā I. Kandavniece. Projekta laikā līdz 2021. gada 28. februārim Tūžos ar dažādām metodēm pārbaudīs pērn reģistrēto Priekuļu zinātnes centrā izveidoto kartupeļu cietes šķirni ‘Jogla’. Apstiprinātais projekta mērķis ir pilnveidot kartupeļu cietes izejvielu ražošanas cikla tehnoloģiju.
Projekta vadošais partneris ir Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), projekta vadītāja ir šā institūta Laukaugu selekcijas un ģenētikas nodaļas vadošā pētniece Dr. agr. Ilze Skrabule. Trešais sadarbības partneris ir kartupeļu cietes ražošanas uzņēmums AS Aloja Starkelsen, ko pārstāv Aiga Kraukle.
I. Kandavniece kartupeļus kopš 1992. gada pārdod SIA Aloja Starkelsen. “‘Jogla’ ir izteikta cietes kartupeļu šķirne ar 20% cietes. Iecerēts, ka šajā gadā to pirmo reizi stādīsim 1 ha platībā un vērtēsim izturību pret lakstu puvi un cietes daudzumu. Katra kartupeļu šķirne atšķirīgā vietā uzvedas citādi. Redzēsim, kā ‘Jogla’ augs mūsu laukos,” teic Tūžu saimniece.
Projekta vadītāja Ilze Skrabule Agro Topam komentēja iepriekš nosauktā projekta trīs sadaļas. “2016. gadā, ieviešot ES regulas prasības Latvijas likumdošanā, mūsu valstī spēkā stājās jauni Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi. Mums ir problēma ieviest ES regulā prasīto sākotnējo sēklas kartupeļu novērtējumu. Nākamā sadaļa ir konkrētās kartupeļu šķirnes sēklaudzēšanas cikla pilnveide. Audzēšanas tehnoloģiju var piemērot arī konkrētajai šķirnei (mēslojums, izturība pret slimībām, tostarp pret lakstu puvi, samazināta fungicīdu izmantošana). Trešā sadaļa ir kartupeļu audzēšana pārstrādei cietē divus gadus pēc kārtas un rezultātu salīdzināšana ar citām šķirnēm.
SIA Starkelsen ir viens aprēķins – cik izdevīgi ir pirkt konkrētās šķirnes kartupeļus. Pētījumi rādīs, cik izdevīgi un efektīvi ir audzēt šķirni ‘Jogla’. “Mēs ar šo projektu ceram piesaistīt arī citus kartupeļu sēklas audzētājus,” tā I. Skrabule.
Apakšpasākumā 16.2 uz atbalstu varēja pretendēt (iespējams, sludinās vēl vienu pieteikšanās kārtu) atbalsta pretendentu grupa, ko veido vismaz divi dažādi neatkarīgi sadarbības partneri. Piemēram, lauksaimniecības produktu ražotājs (lauksaimnieks), meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (mežsaimnieks), lauksaimniecības vai meža produktu pārstrādātājs, ražotāju grupa, kooperatīvs, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji un pētnieks.
Inovācijai – 21 miljons
Saistībā ar nepieciešamību palielināt pārtikas produktu ražošanu, vienlaikus samazinot ražošanas negatīvo ietekmi uz dabu un klimata pārmaiņām, Eiropas Komisija 2014.–2020. gada plānošanas periodā pirmo reizi izveidoja inovācijas partnerības (sadarbības) instrumentu (EIP Agri). Kā norāda Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone, Sadarbības programmas mērķis ir rosināt sadarbību starp lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zivsaimniecības produktu) pārstrādes nozarē iesaistītajiem konkrētu mērķu sasniegšanai, izstrādājot jaunus produktus, procesus, tehnoloģijas un metodes šajās nozarēs.
Latvija inovācijas jeb jaunrades atbalstam lauksaimniecībā izmantos 21,6 miljonus eiro ES naudas. Svarīgi, ka atbalsta intensitāte inovācijas projektiem ir 90%. Attiecināmās izmaksas trīs dažādiem pasākuma Sadarbība mērķiem ir šādas:
– atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai (16.1 apakšpasākums) – 14 115 133 eiro (sākotnēji 6,6 milj. eiro), viena projekta maksimālās attiecināmās izmaksas ir 500 000 eiro, jābūt vismaz trīs sadarbības partneriem;
– atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei (16.2 apakšpasākums) – 6 170 367 eiro (sākotnēji 11,6 milj. eiro), viena projekta attiecināmās izmaksas ir 100 000 eiro, jābūt vismaz diviem sadarbības partneriem;
– lauku tūrisma attīstības veicināšana – 1 377 534 eiro.
Svarīgi, ka uz atbalstu nacionāla mēroga inovācijai (apakšpasākums 16.1) var pieteikties EIP potenciālā darba grupa, kas apvieno lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, konsultantus, pētniekus, tostarp studentus, vai citas jaunradē ieinteresētās puses. Vietējā mēroga inovācijas pasākuma mērķis ir rosināt sadarbību starp vismaz diviem sadarbības partneriem lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju gatavošanai.
Priekšroka – nacionāla mēroga inovācijai
Līdz 2019. gada sākumam ir izsludinātas trīs projektu pieņemšanas kārtas. Nauda 16.1 pasākumam ir iztērēta, 16.2 pasākumam vēl nedaudz atlikusi. Precizēsim, ka 16.1 apakšpasākumam projekta ideja vispirms ir jāiesniedz ZM darba grupai. Ja tā un vēl trīs neatkarīgi eksperti ideju atbalsta, tad iesniedzēji var gatavot projektu atbalsta saņemšanai, kas jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD). 16.1 pasākumā 1. kārtā 1. posmam iesniedza 35 projektus par kopējo summu 13 miljonu eiro. Otrajā posmā nonāca vien septiņi projekti, ko patlaban īsteno.
16.1 pasākumā 2. kārtā iesniedza vien 16 inovācijas ieceres 6,5 milj. eiro atbalsta saņemšanai. No tām apstiprināja astoņas ieceres, daļēji naudu piešķīra arī devītajai iecerei. Pavisam šajā kārtā varēja saņemt atbalstu par 3,6 milj. eiro.
Trešajā kārtā 16.1 apakšpasākumam ir iesniegti 24 projekti. Projektu iesniegšanu beidza pērn decembra sākumā, tāpēc rezultāti vēl nav zināmi. Ir zināms, ka kopējā projektu vērtība bija vairāk nekā 10 milj. eiro, bet naudas atlikums to īstenošanai – 6,3 milj. eiro. Visi projekti jāīsteno līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Secinājums – pēc valsts mēroga inovācijas projektiem ir liels pieprasījums, pieteikumu daudzums pēc atbalsta pārsniedz piedāvājumu. “Uz atbalstu 16.1 pasākumā notiek labs ideju konkurss. Vadošo lomu šeit uzņemas pētnieki, kuri agrāk īstenoja ar zinātni saistītos projektus. 500 000 eiro ar 90% atbalsta intensitāti ir pievilcīga naudas summa,” pieprasījumu pēc 16.1 apakšpasākuma atbalsta komentē ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Zane Līde.
Būt vai nebūt sojai?
Nozarei, pat visai Latvijas tautsaimniecībai svarīgus samezglojumus risina jau sāktie Sadarbības 16.1 apakšpasākuma projekti. Piemēram, projekts Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā.
Mūsu valstī ik gadu no citām valstīm ieved aptuveni 100 000 t sojas spraukumu un lopbarībā izmanto aptuveni 60% no šā daudzuma. Transporta izmaksas pa jūru ir 20 eiro/t, tātad par sojas atvešanu uz Latvijas ostām saimnieki samaksā 2 miljonus eiro. Turklāt jau sen ir izgaismojusies problēma par sojas izcelsmes neizsekojamību.
Iveta Grudovska, biedrības Zemnieku saeima konsultante, aizvadītajā gadā konferencē Jelgavā uzsvēra – sojā ir vairāk nekā 40% liels proteīna īpatsvars, liels neaizvietojamo aminoskābju daudzums, daudz eļļas, soja labi ietekmē pēcaugu. Sojas audzēšanai Latvijā problēmas varētu radīt agrotehnikas izvēle, nestabili dabas apstākļi un nestabilas ražas.
Projekts nesākas no nulles punkta. Zaņas pagasta Rubuļu saimnieks Sergejs Virts pirmais soju Latvijā sāka audzēt pirms četriem gadiem. “Pirmos divus gadus kūlu ļoti labu ražu – vairāk nekā 2 t/ha. 2017. gadā iekritu, bija problēma izaudzēto novākt. Raža atkal izauga ļoti laba – vairāk nekā 2 t/ha klētssvarā. 2018. gads bija viens no vissausākajiem gadiem, raža bija mazāka par 2 t/ha, tāpēc pēdējie divi gadi bija ne pārāk veiksmīgi,” atklāj S. Virts. Viņš arī vērš uzmanību, ka Latvijā sojas audzēšanai nav augu aizsardzības līdzekļu. “Neviena liela firma nevēlas tos reģistrēt, jo mums ir maz sojas audzētāju,” iemeslus min S. Virts. Viņš turpina apgūt sojas audzēšanas tehnoloģiju un, ja cūkkopība Latvijā būs, tad audzēs soju arī nākotnē. Piebildīsim, ka Rubuļos līdztekus augkopībai nodarbojas ar cūkkopību un gaļas produktu ražošanu. Sojas spraukumus izmanto lopbarībā, pārdod tītaru audzētājiem un olu ražotājiem, kas pieprasa nemodificētu soju. “Grūtību sojas produktu pārdošanā nav,” teic saimnieks un piebilst, ka sojas audzēšana Latvijā noteikti neizvērsīsies tik plaši kā tradicionālā graudkopība. Nemodificēto soju nākotnē noteikti pieprasīs lopkopji. AREI un LLU pētnieki sadarbībā ar Rubuļiem nākamajos gados pētīs sojas piemērotību audzēšanai Latvijā.
Sapropelis mēslojumam un lopbarībai
Ja izdosies sasniegt iecerētos mērķus, par vienu no vissvarīgākajām Latvijas lauksaimniecības, pat visas valsts inovācijām solās būt sapropeļa izmantošana. Projekta pilnais nosaukums ir Inovatīvas dehidratācijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā. Sapropelis – saldūdens baseinu ūdeņos nogulsnētu ūdenī dzīvojošo dzīvnieku un augu atlieku masa, ko galvenokārt veido organiskās vielas (15–95%) un minerālvielas – kalcijs, fosfors, mangāns, kobalts, varš, cinks un citas.
Latvijā ir lieli rūpnieciski izmantojami sapropeļa krājumi, pavisam 732,4 milj. m3. Sapropeļa ieguve vienlaikus ietver arī ekoloģisko dimensiju – tā ir aizaugušu ūdenstilpju attīrīšana. Arī augsnes auglības celšanā ir vajadzīgs organiskais mēslojums. Sapropelis ir lauksaimniecībā izmantojams augsnes ielabošanā kā organiskais mēslojums un kā vitamīnu minerālā barība. Izmantojot sapropeli augsnes ielabošanai, pieaug humusa daudzums augsnē, mazinās kālija un slāpekļa izskalošanās.
Kā uzsver Guntis Gūtmanis, viens no projekta dalībniekiem, sapropeļa izmantošanu līdz šim kavē tā ekonomiski nelietderīgā ieguve. Proti, sapropeļa sarežģītie ieguves apstākļi (ezeri, purvi u. c. vietas), sapropeļa ieguvei vajadzīgās dārgās iekārtas, nosēdlaukumi, kuru būvniecība dārga. Sarežģīta ir arī vērtīgā produkta transportēšana, jo tajā ir ļoti daudz ūdens.
Sapropeļa projektam ir trīs apakšmērķi: sapropeļa dehidratācijas metodes izveide; sapropeļa kā bioloģiskā mēslojuma un augsnes substrātu produktu izpēte; bioloģiski aktīvās sapropeļa lopbarības piedevas izpēte lopkopībā.
Pētījumi notiek Bižas ezerā, kur aizvadītā gadsimta 90. gados veica sapropeļa ieguvi. Bižas ezerā atrodas 6,5 milj. m3 lieli sapropeļa krājumi. To ieguves vidējais dziļums ir 1,1 metrs. Projektā ir iesaistīta SIA Ainava GG, LLU, SIA Ogres piens, SIA Stādu audzētava Dimzas, AREI Priekuļu pētniecības centrs.
Sistēma lēmuma pieņemšanai
Ziemas kviešu audzētājiem svarīgi zināt, kad un kādu augu aizsardzības līdzekli (AAL) izvēlēties un kādās devās to lietot. Sadarbības 16.1 projektā Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai iecerēts izveidot datorprogrammu, kur saimnieks, ievadot informāciju par savu lauku, saņems ieteikumu par konkrēta AAL lietošanu, tostarp arī par ieteicamajām devām. “Ziemas kviešiem dominē dzeltenplankumainība, kas izplatīta ap Baltijas jūru. Uz austrumiem un rietumiem no mūsu reģiona ir izplatītas citas slimības. Šā iemesla dēļ nevaram izmantot citu valstu pieredzi dzeltenplankumainības un citu slimību apkarošanā. Zemniekam ir jābūt izglītotam. Projekta laikā izmēģināsim dažādus AAL, dažādas devas, dažādus priekšaugus, kā arī divu meteostaciju sniegto informāciju. Dabas apstākļiem ir ļoti liela ietekme uz slimību veidošanos,” skaidro šā projekta vadošā partnera Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Oskars Balodis.
Sesavas pagasta ZS Sniedzes saimnieks Uldis Vangalis uzsver – viņš lēmumu pieņemšanas projektā piedalās kā brīvprātīgais. “Esmu kā izmēģinājuma trusītis. Atvēlēju izmēģinājumiem bez atlīdzības laukus aptuveni divu hektāru platībā, projekta vajadzībām darbojas arī saimniecības grāmatvede. Uz laukiem ir novietota projekta īstenotāju meteostacija, kas darbojas tiešsaistē ar projekta dalībnieku datoriem. Mans atbalsts projektam ir vajadzīgs nākotnei un zinātnei,” teic U. Vangalis.
Valsts Lauku tīkla sekretariāta vadītājs Edgars Linde uzskata, ka patlaban vērtēt Sadarbības programmas projektus ir pāragri. “Absolūti jauns pasākums, visi mācās šos projektus īstenot. Redzam, ka lauksaimnieku ieinteresētība un iesaiste šajos projektos ir. Latvija lauksaimniecības inovāciju projektus sāka īstenot nedaudz vēlāk kā citas valstis. Mēs ejam savu ceļu,” tā E. Linde.
UZZIŅA
Apstiprinātie vietēja mēroga inovācijas projekti (apakšpasākums 16.2)
1. Jauna dārzeņa – edamame – audzēšanas tehnoloģijas izstrāde bioloģiskajā ražošanā.
2. Jaunu plūmju šķirņu audzēšanas iespējas dažādos Latvijas reģionos ar inovatīvu vainagu veidošanas sistēmu un augļu pārstrādes risinājumi.
3. Cietes kartupeļu ražošanas cikla tehnoloģijas posmu pilnveidošana un ieviešana.
4. Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde.
5. Lēmuma pieņemšanas atbalsta rīks par augu augšanas regulatora lietošanu ziemas rapšos.
6. Siltumenerģijas efektivitātes uzlabošanas tehnoloģijas izstrāde segto platību veģetācijas perioda pagarināšanai.
7. Autonomā biškopība.
8. Risinājumu izstrāde bērza finierkluču plantāciju produktivitātes un kvalitātes paaugstināšanai ar krājas kopšanas cirtēm.
9. Pārtikas kaņepju audzēšanas, pirmapstrādes tehnoloģiju izstrāde un produkcijas kvalitātes uzlabošana uzņēmumu ilgtspējības un ekonomisko rādītāju uzlabošanai.
10. Inovatīvu, funkcionālu pārtikas un lopbarības produktu izstrāde bezatlikuma tehnoloģijā.
11. Bioloģiski aktīvu produktu ar dabiskiem konservantiem ražošana zemnieku saimniecībā uz vietas – PEMMIKS.
12. Latvijas lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana inovatīvu tehnoloģiju un funkcionālu pārtikas produktu ar paaugstinātu uzturvērtību izstrādei.
13. Biškopības digitalizācija.
14. Tehnoloģijas izstrāde graudu kaltēšanai ar aktīvo vēdināšanu, lietojot ozonu.
15. Augšanas regulatora lietošana ābelēm.
16. Brūkleņu Vaccinium vitis-idaea šķirņu pavairošanas un audzēšanas metodikas izveide.
17. Jaunas, videi draudzīgas metodes izmantošana lauksaimniecības produktu attīrīšanai un uzglabāšanai.
18. Ziemas ķiploku audzēšanas modernizācija drošas ražas ieguvei bioloģiskajā saimniecībā.
19. Barības vielu vajadzība un to nodrošinājuma pilnveide ķiršiem.
20. Zemeņu audzēšanas tehnoloģija, izmantojot substrāta apsildi augstajos tuneļos ar vai bez papildapgaismojuma, un optimāla augu biezības izvērtēšana augstajos tuneļos maksimālai ražības paaugstināšanai.
21. Inovatīvas zālāju sēklas pirmapstrādes tehnoloģijas izstrāde sākotnējā sēklkopībā.
22. Mežsaimniecības nozares darba uzdevumu izpildes optimizācija, ieviešot mūsdienu prasībām atbilstošas komunikācijas metodes un tehnoloģijas.
23. Inovatīvas zirgu vērtēšanas metodes izstrāde zirgkopības nozares konkurētspējas palielināšanai.
24. Atbilstošu dējējvistu šķirņu izpēte bioloģiski audzētu vistu olu komercražošanai Latvijā, izmantojot dažādu barību.
25. Zaļmēslojuma maisījumu un augu lauzējveltņa izmantošana tiešās sējas risinājumiem graudaugu audzēšanā integrētajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā.
26. Siltumnīcu kompleksu apgaismojuma sistēmas novērtēšanas metodikas izstrāde.
Apstiprinātie nacionāla mēroga inovācijas projekti (apakšpasākums 16.1)
1. Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai.
2. Mazcenas bolus spurekļa parametru monitoringam un agrīnai subakūtas spurekļa acidozes (SARA) diagnostikai govīm.
3. Probiotiķu iegūšana no siera un biezpiena suliņām un tālāka lietošana uzlabotu polifunkcionālu piena produktu ražošanā.
4. Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā.
5. Jauni risinājumi piena produktu un to pārstrādes blakusproduktu ražošanā.
6. Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā.
7. Inovatīvas ārstnieciskas pārtikas izstrāde malnutrīcijas/disfāgijas slimniekiem, radot jaunu, nacionāli nozīmīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību.
Vairāk lasiet žurnāla agro Tops janvāra numurā
