Pirmo reizi vēsturē – Tramps apšauba NATO 5. pantu: Tas atkarīgs no jūsu definīcijas 25
ASV prezidents Donalds Tramps ir izraisījis satraukumu, apšaubot NATO galveno principu – kolektīvās aizsardzības konceptu, ziņo vācu izdevums Bild.
Šis paziņojums izskanēja pirms viņa došanās uz NATO samitu Hāgā, kad žurnālists lidmašīnā Air Force One uzdeva jautājumu par Trampa atbalstu alianses 5. pantam – noteikumam, kas paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām NATO dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visam blokam, mudinot visas puses sniegt militāru palīdzību cietušajiem.
Divdomīga atbilde un neskaidrības
Tramps sniedza izvairīgu atbildi, kas raisīja bažas: “Tas atkarīgs no jūsu definīcijas. Ziniet, 5. pantam ir daudz definīciju. Vai jūs to zināt?”
Viņš turpināja: “Es jūtu pienākumu būt viņu draugs. Esmu sadraudzējies ar daudziem Eiropas līderiem un jūtu pienākuu viņiem palīdzēt. Es atbalstu dzīvību glābšanu, drošību, un es jums sniegšu precīzu definīciju, kad būšu gatavs.” Šie vārdi liecina par neviennozīmīgu nostāju, kas neatbilst skaidrai apņemšanās izpausmei.
Publikācijā uzsvērts, ka Tramps ir pirmais ASV prezidents, kurš nav nepārprotami apliecinājis gatavību ievērot 5. pantu un sniegt palīdzību sabiedrotajiem kara gadījumā jebkuros apstākļos, radot neskaidrību par ASV lomu aliansē.
Trampa ieguldījums un prasības
Tomēr Tramps uzsver, ka viņš ir stiprinājis NATO, piespiežot dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus. “Kad es pirmo reizi devos uz NATO, tā bija bankrotējusi. NATO bija bankrotējusi,” viņš sacīja, atsaucoties uz 2017. gadu, savu pirmo prezidentūras gadu, kad tikai septiņas no 28 dalībvalstīm esot pildījušas saistības. “Tagad viņi maksā daudz vairāk – tāpēc, ka es to pieprasīju,” lepojās Tramps.
Jaunākais mērķis, ko bija plānots apstiprināt samitā, paredēja, ka katra valsts apņemas tērēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) militārajām vajadzībām – gandrīz divreiz vairāk nekā līdz šim.
Lai gan lielākā daļa dalībvalstu tam piekrīt, Spānija izrāda pretestību. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute publiski uzsvēra, ka šis mērķis nav paredzēts “vienam cilvēkam”.
Kas ir NATO 5. pants?
Ziemeļatlantijas līguma 5. pants ir NATO kolektīvās drošības sistēmas stūrakmens. Tajā noteikts, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Tekstā teikts: “Puses vienojas, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par uzbrukumu tām visām.” Šādā gadījumā katra dalībvalsts apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp izmantot bruņotos spēkus, lai atjaunotu un uzturētu drošību.
Svarīgi atzīmēt, ka 5. pants nav automātisks mehānisms, bet gan prasa kolektīvu reakciju – politisku, ekonomisku vai militāru.
Lēmumu par tā aktivizēšanu pieņem visas dalībvalstis vienbalsīgi.
Pants ticis aktivizēts tikai vienu reizi – pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV, kad alianses dalībvalstis sniedza atbalstu ASV.
