Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1916. gada 22. aprīlī 0
“Dzimtenes Vēstnesis”
Pilsētas dārzu izkopšanu steidzīgi turpina, nodarbinot tajos lielāku skaitu strādnieku un strādnieču.
Salacas grīva. Līdz šim mēs lasījām laikrakstos no citiem apvidiem par sieviešu morālisku pagrimšanu un brīnījāmies par tādām parādībām, bet tagad diemžēl tādas lietas arī mūs sākušas piemeklēt, par ko liecina vairāki fakti, no kuriem dažus minēšu. Priekš kādām dienām atpakaļ kādā svētdienā lielāks vairums pogaino šķīrās no Salacas un tamlīdz arī no savām “iemīļotām brūtēm”. Pēdējās (starp kurām netrūka arī precējušos sieviešu, kuru vīri aizgājuši karā vai arī darbos) ar saviem kavalieriem staigāja saķērušās, neraugoties uz to, ka no baznīcas iznākušais baznīcēnu lielais vairums uz viņām ar riebumu un nicināšanu noskatījās. Intīmos sakarus un netiklu izdzīvi piekopjot, dažas meitas un sievas ir saslimušas ar lipīgām slimībām, kamdēļ viņas aizsūtītas uz pilsētu ārstēšanā. Bet visbēdīgākais ir tas, ka daži vecāki pieļauj saviem mazgadīgiem bērniem ielaisties intīmos sakaros. Vai tādu vecāku prāts nav gluži apstulbots?
“Jaunais Vārds”
Stukaturas gabals nokrita 19. aprīlī ap pulksten 7 rītā L. Grēcinieku ielā no nama 32 un uzkrita no trešā stāva šī nama sētniekam, 58 gadus vecam Apanovičam uz galvas, kuru ievainoja divās vietās tik nelaimīgi, ka viņš zaudēja samaņu. Viņu tūliņ aizveda uz pilsētas 1. slimnīcu, kur atzina viņa ievainojumus par tik grūtiem, ka uz viņa izveseļošanu maz cerību.
Lauku apsēšanas lietā. Kara valde paziņojusi attiecīgām iestādēm, ka no viņas puses netiks likti nekādi kavēkļi ceļā pret to, ka vietējie zemnieki apsēj savus laukus, izņemot 5 verstis plato kaujas joslu, un ka mierīgie iedzīvotāji netiks izsūtīti no 20 verstu platās joslas, kas atronas kara darbības rajonā. To ievērojot, zemkopji kaujas līnijas tuvumā, sevišķi uz Daugavas labā krasta, sāk naski apstrādāt savus laukus, pat ienaidnieka artilērijas uguns joslā.
Izrakstījusi Lilija Limane
