Ko rakstīja avīzes pirms 100 gadiem – 1916. gada 11. novembrī 0
“Rīgas Ziņas”
Obligatorisks noteikums. Kara cenzūra novērojusi, ka privātas personas, kas dzīvo armijas rajonā, raksta savās vēstulēs arī dažādas ziņas par kara spēku, viņa darbību, pārvietošanu, papildināšanu, pārdēvēšanu utt. un ka vēstules ar šādām ziņām sūta ne tikai uz valsts iekšieni, bet arī uz ārzemēm mūsu kara gūstekņiem. Ievērojot ļaunumus, kādi var celties šādu ziņu izplatīšanas dēļ un ka šādi izpaudumi var noderēt vācu spiegiem, sevišķi sūtot vēstules uz mūsu ienaidnieku valstīm, aizliedzu privātām personām ziņot savās vēstulēs vispār un sevišķi uz ienaidnieku valstīm kaut jel ko par mūsu kara spēka darbību, pārvietošanu, pārdēvēšanu utt. un par kādiem kara notikumiem. Šī obligatoriskā noteikuma pārkāpējus sodīs administratīvi ar naudu līdz 3000 r. vai cietumu un cietoksni līdz 8 mēnešiem un izraidīšanu no armijas rajona robežām par visu kara laiku.
“Jaunais Vārds”
Par liellopu galvu un kāju pārdošanu Daugavmalas gaļas tirgū bija dzirdams, ka tā notikšot caur pilsētas pārtikas komisijas rīcību jau no 9. novembra. Sakarā ar to Daugavmalas tirgū aizvakar bija salasījies ļoti daudz publikas, galvenā kārtā nabadzīgākie iedzīvotāji. Bet minēto produktu pārdošana nenotika un publika, veltīgi izgaidījusies, izklīda. Lai novērstu tamlīdzīgus gadījumus turpmāk, ļoti vēlams, ka pārdošanas dienas tiktu izziņotas vispārībai.
“Baltija”
Beidzamā pilsētas domes sēdē Rīga galu galā pēc ilgākas vilcināšanās un dažādiem starpgadījumiem tika pie pilsētas galvas biedra. Šo vietu A. Krastkalna personā pirmo reizi ieņem latvietis, un tas ir gadījums, kurš jāatzīmē un jāuzsver, jo viņš priekš mums nozīmē soli tai līdztiesības un svara iegūšanas cīņā, kuru mūsu latviešu līdzpilsoņi Rīgā ved jau gadu desmitiem. Latviešu kulturelā un saimnieciskā loma Rīgā jau sen pēc visas taisnības prasa viņu daudz lielāku lomu arī pilsētas pašvaldībā. Šai ziņā latvieši tagad ir spēruši soli uz priekšu. Protams, ar to vēl nav izpildītas visas mūsu taisnīgās prasības un nav vēl panākts tas latviešu stāvoklis Rīgas pašvaldībā, kas tiem pienāktos. Bez šaubām, mums stāv priekšā vēl turpmākas cīņas. Tomēr arī par tagadējo ieguvumu no tīri nacionelā principielā stāvokļa varam sajust zināmu gandarījumu. Šai ziņā mēs Rīgu varam apsveikt ar latvisku pilsētas galvas biedri.
