Pirms izmaksāt pabalstu migrantiem, drīkst prasīt uzturēšanās atļauju 0
Apvienotā Karaliste drīkst pieprasīt, lai ģimenes pabalstu un nodokļu atlaides par bērnu saņēmējiem būtu uzturēšanās tiesības šajā valstī, otrdien lēmusi Eiropas Savienības tiesa.
Eiropas Komisija bija saņēmusi daudzas sūdzības no ES pilsoņiem, kuriem nav britu izcelsme, bet kuri pastāvīgi dzīvo Apvienotajā Karalistē. Šie pilsoņi sūdzējās par to, ka Lielbritānijas iestādes bija atteikušās viņiem piešķirt konkrētus sociālos pabalstus, pamatojot ar to, ka viņiem nebija uzturēšanās tiesību šajā valstī. Uzskatot, ka Lielbritānijas tiesību akti neatbilst ES regulas noteikumiem, Eiropas Komisija iesūdzēja tiesā Apvienoto Karalisti par tās neizpildi.
Apvienotā Karaliste attaisnojās, ka uzņēmējai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt, lai sociālie pabalsti tiktu piešķirti tikai tiem ES pilsoņiem, kas atbilst uzturēšanās tiesību iegūšanas nosacījumiem tās teritorijā.
Eiropas Komisija iebilda, ka uzturēšanās tiesību pārbaude ir uzskatāma par diskrimināciju, ES tiesa piekrita, ka tik tiešām “uzturēšanās tiesību Apvienotajā Karalistē nosacījums rada nevienlīdzību, jo valsts pilsoņi to var izpildīt vieglāk nekā citu dalībvalstu pilsoņi”, tomēr nosprieda, ka tas ir leģitīms mērķis – aizsargāt uzņēmējas dalībvalsts finanses.
Ģimenes pabalsti (“child benefit”) un nodokļu atlaide par bērnu (“child tax credit”) ir naudas pabalsti, kas tiek finansēti no nodokļiem, nevis no saņēmēju iemaksām. Lai pieteicējs varētu saņemt šos pabalstus, tādējādi ir jāpiepildās trim nosacījumiem: pirmkārt, viņam fiziski jāatrodas Apvienotajā Karalistē, otrkārt, viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Apvienotajā Karalistē un, treškārt, viņam ir uzturēšanās tiesības šajā valstī.
Ģimenes pabalsti migrantiem ir viens no karstajiem 23. jūnija referenduma jautājumiem, pret ko iebilst izstāšanās atbalstītāji. Britu premjers Deivids Kemerons jau februārī izvirzīja Eiropas Savienībai prasību ļaut samazināt bērnu pabalstus, ko tur dzīvojošie migranti no citām dalībvalstīm sūta uz mājām savu bērnu uzturēšanai.
Britu valdība jau apsveikusi šo ES tiesas lēmumu, bet nevar teikt, kā šī Eiropas Komisija tiesu zaudējusi. Jo tiesā Lielbritāniju iesūdzēja Barozu vadītā EK, turpretim Junkera vadītās komisijas uzskati ir daudz tuvāki tiesas nostājai. ES tiesas spriedums ir “svarīgs un apsveicams skaidrojums” ES pilsoņu tiesībām citās dalībvalstīs, teikts EK paziņojumā. “Veids, kā tiesa izskaidro, ir ļoti tuvs tam, kā komisija domā un kā mēs cenšamies īstenot vienošanos ar Apvienoto Karalisti,” preses konferencē teica EK runasvīrs Margaritis Šins.
