Plaši izplatīta nezāle sūrene: ēdelīga nešpetnele. Kā ar to cīnīties? 0
Kā sauc šo nezāli, un kā ar to iespējams cīnīties? Patlaban ir pilns dārzs ar tām un nav glābiņa. Esmu indējusi ar raundapu, bet rezultāta nav. EVITA AUCĒ
Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra pētniece Dace Piliksere skaidro, ka šī nezāle ir sūreņu dzimtas pārstāve, visticamāk – skābeņlapu sūrene (Polygonum lapathifolium). Tā ir mainīga izskata suga (ļoti līdzīga blusu sūrenei Polygonum persicaria), Latvijā sastopama plaši visā teritorijā: tīrumos, dārzos, nezālienēs; arī šogad apstākļi bija labvēlīgi skābeņlapu sūrenes dīgšanai. Tas ir viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai gulošu, zarainu stublāju. Lapu virspusē mēdz būt tumšs pusmēness veida plankums. Zied no jūnija līdz oktobrim baltiem, zaļganbaltiem vai sārtiem ziediem.
Šī nezāle ļoti izplatīta mitrās un trūdvielām bagātās augsnēs. Sēklas dīgst no 1–2 līdz 10 cm dziļumā. Tās saglabā dīgtspēju augsnē vidēji līdz pieciem gadiem. Augi patērē daudz barības vielu.
Ierobežošanas iespējas: tīra kultūraugu sēklas materiāla izmantošana; augsnes virskārtas kultivēšana, izprovocējot nezāļu sēklu dīgšanu un pēc tam iznīcinot dīgstus; rušināmaugu iekļaušana augu maiņā, veicot regulāru rindstarpu irdināšanu vai kaplēšanu. Nedrīkst pieļaut jaunu sēklu nogatavošanos un izsēšanos. Piesārņotā augsnē sūrenes var ierobežot arī ar herbicīdiem atkarībā no audzētā kultūrauga: Mistral 700, Lentagran 45, Fenix u.c. 2. reģistrācijas klases līdzekļiem, ko lieto pirms kultūraugu sadīgšanas.
