Policijā sākti trīs kriminālprocesi par ukraiņu auto bojāšanu 0
Valsts policijā (VP) sākti trīs kriminālprocesi par Latvijā esošo ukraiņu auto bojāšanu, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” informēja VP priekšnieks Armands Ruks.
Viņš skaidroja, ka kopumā par iespējamo agresiju saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā saņemti vairāk nekā 1000 signāli.
“Ja mēs atsijājam pelavas no graudiem, tad ap 30 gadījumos esam sākuši resoriskās pārbaudes, ir astoņi kriminālprocesi un ap 30 administratīvie procesi – pamatā par sīko huligānismu,” skaidroja VP šefs.
“Neteiktu, ka būtu izteikta vēršanās pret Ukrainas bēgļiem, pilnīgi noteikti nē, šeit sabiedrība varbūt sociālajos tīklos un citviet dažkārt to saasina, pārspīlē. Ir trīs gadījumi, kad bojātas mašīnas, ir sākti trīs kriminālprocesi. Četros gadījumos Ukrainas karogi ir nozagti vai dedzināti,” klāstīja Ruks.
Tāpat VP izmeklē kādu izvarošanas gadījumu, taču tas neesot bijis “pēkšņs”. Pēc Ruka paustā, Rīgā kāds 1955.gadā dzimušais mēģinājis izvarot bēgli no Ukrainas, kas dzīvojusi pie viņa aptuveni nedēļu. Abas personas bijušas paziņas, attāli radinieki.
Jau ziņots, ka trešdien žurnālistiem Daugavpilī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) izteicās, ka Latvijā nav novērota plaša agresija saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā un kopumā “Latvijas sabiedrība ir stabila”.
Patlaban novēroti vien atsevišķi agresijas gadījumi, turklāt, ministres ieskatā, publiskajā telpā veidojoties situācijas, kad “cilvēki ļoti, ļoti palielina agresijas gadījumu redzamību”, jo to nemitīgi apspriež.
Savukārt, saņemot policijas un citu dienestu atskaites, ministre neredzot, ka agresijas gadījumu būtu ļoti daudz.
Ministre atgādināja jau vēstīto, ka pagājušajā nedēļā Valsts policija sākusi divus kriminālprocesus par nodarījumiem pret Ukrainas bēgļiem, proti, viens no procesiem sākts par automašīnas bojāšanu Ziepniekkalnā, bet otrs – par Ukrainas automašīnas numurzīmju nozagšanu Āgenskalnā. Tāpat viņa atgādināja Valsts drošības dienestu sāktos kriminālprocesus par Krievijas sāktā kara atbalstīšanu.
“Es domāju, ka ir ļoti, ļoti būtiski saprast, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir stabila un cilvēki nav agresīvi. Protams, ka pret agresiju internetā un kara slavināšanu cīnāmies,” uzsvēra ministre.
