Polija piemin pretestības kustības cīnītājus 1
Polija vakar pieminēja tos antikomunistiskās pretestības cīnītājus, kas turpināja bruņotu cīņu par savas valsts neatkarību arī pēc Otrā pasaules kara jeb tā dēvētos “ar lāstu apkrautos karavīrus”. Premjerministre Beāta Šidlo piemiņas pasākumā Varšavas Povonzku militārajā kapsētā uzsvēra, ka “ar lāstu apkrautie karavīri”, kuri atteicās nolikt ieročus, beidzoties Otrajam pasaules karam, un turpināja cīņu pret PSRS uzspiesto komunistisko marionešu režīmu, mums māca patriotisma nozīmi un mīlestību pret savu valsti. Šidlo nolika ziedus un sveces pie pieminekļa “ar lāstu apkrautajiem karavīriem”, kā arī pie atsevišķu antikomunistiskās bruņotās pretestības kustības komandieru apbedījumiem. Ar lāstu apkrauto karavīru nacionālo piemiņas dienu, kas veltīta to dažādo antikomunistisko grupējumu dalībnieku godināšanai, kuri pēc Otrā pasaules kara turpināja aktīvu cīņu par valsts neatkarības atjaunošanu, pirmo reizi atzīmēja 2011. gadā. Termins “ar lāstu apkrautie karavīri” izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā “nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus”, kuri jāiznīcina.
Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 000 poļu, no kuriem 20 000 tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieku krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 000 mira koncentrācijas nometnēs. Pēdējais zināmais “ar lāstu apkrautais karavīrs” krita 1963.gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.
