Politiskas spēlītes ap atklāto balsojumu 3
Mazinājušās izredzes, ka šā parlamenta sasaukuma laikā tiks pieņemti Satversmes grozījumi, ka Valsts prezidentu parlaments turpmāk ievēl atklāti.
Jau rakstīju, ka, vēlēšanām tuvojoties, Saeimā bija pieaudzis atbalsts šiem grozījumiem. Pagājušonedēļ šī iniciatīva Saeimā tika atbalstīta pirmajā lasījumā, tomēr tās autors Edvards Smiltēns (LRA) nākotnes prognozēs bija piesardzīgs, paredzot mēģinājumus ar dažādiem trikiem kavēt šādu grozījumu pieņemšanu. Šīs prognozes izrādījās pamatotas, tomēr diez vai Smiltēns bija iedomājies, lai kvorumu “noraušanā” līdzvainīgi būs arī viņa paša kolēģi no LRA.
Vakar Saeimas Juridiskās komisijaa sēde nevarēja notikt, jo uz to nebija ieradies nepieciešamais deputātu skaits. Sēdi kavēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Saskaņas” un LRA deputāti. Juridiskajā komisijā ir desmit deputātu un sēdes var notikt, ja ierodas vismaz puse no viņiem. “Saskaņai” šajā komisijā ir divas vietas, ZZS – trīs (ja ieskaitām arī neatkarīgo deputātu Gunāru Kūtri, kurš faktiski pievienojies šai frakcijai). Tādēļ šīs abas partijas pat pa abām kopā nevarētu “noraut” kvorumu. Taču ironiskā kārtā viņiem šoreiz “izlīdzēja” fakts, ka uz sēdi nebija ieradusies likumprojekta autoru pārstāve Inga Bite (LRA), kura tā vietā bija izvēlējusies piedalīties Latvijas Tirgotāju un rūpnieku kameras (LTRK) rīkotā diskusijā Jelgavā.
Sēdes bastotāji gan visi kā viens apgalvoja, ka notikušais ir tikai neveiksmīga sakritība, nevis apzināta bloķēšanās ar mērķi vilcināt likumprojekta pieņemšanu. “Es jau iepriekš biju informējusi komisiju, ka šodien nevarēšu ierasties, jo man tajā laikā bija jābūt divās citās komisijās, kur tiek izskatīti mani piedāvātie grozījumi likumprojektos. Ārlietu komisijā man bija jāaizstāv savi priekšlikumi Disaporas likumā un Izglītības komisijā – Rīgas vēsturiskā centra likumā. Uz tām abām es paguvu, bet vienlaikus pagūt vēl uz trešo diemžēl nevarēju,” teica Jūlija Stepaņenko.
Savukārt Gundaram Daudzem (ZZS) esot pēkšņi izkritusi zoba plomba un nācies doties pie zobārsta. “Par laimi, atradās draugs, kurš bija gatavs mani pieņemt, bet ar visu to nācās pusotru stundu nosēdēt rindā, līdz bija iespēja tikt pie viņa,” skaidroja Daudze.
Ārpusfrakciju deputātam Gunāram Kūtrim, kurš gan “de facto” jau kļuvis par ZZS frakcijas biedru, šajā laikā esot bijusi ieplānota kāda tikšanās, ko nav bijis iespējams atcelt. Deputāts gan nepaskaidroja, ar ko tieši ticies un kādēļ tas bijis svarīgāk par viņa tiešajiem pienākumiem Saeimā. “Otrs iemesls, kādēļ neierados, ir tas, ka es apzinos – mana balss šajā lietā neko nemainīs, jo šie nav strīda jautājumi un visi jau vienojušies atbalstīt. Ja tikšu uz nākamo sēdi, tad balsošu pret šādiem nedemokrātiskiem grozījumiem. Šāda pārprasta atklātība tikai stiprina politisko tirgu, jo ļauj labāk kontrolēt deputātu balsojumu,” teica Kūtris. Pārējie bastotāji gan apgalvo, ka joprojām atbalsta šādus grozījumus un nākamajā sēdē balsošot “par” (ja atkal negadīsies kādi šķēršļi tajā piedalīties).
“Tā noteikti bija mūsu kļūda, ka paļāvāmies uz to, ka Saeimā pārstāvētās partijas turēs savu vārdu. Mūsu pārliecību par to, ka partijas turēs vārdu un atbalstīs mūsu rosinātos grozījumus par valsts pirmās amatpersonas atklātu ievēlēšanu, stiprināja balsojums pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, kad 82 deputāti nobalsoja “par”. Taču pēc šodienas varam secināt, ka uz ZZS un “Saskaņas” doto vārdu paļauties nedrīkstam,” paziņojumā pēc nenotikušās komisijas sēdes notikušo skaidroja Bite.
Deputātiem šo kļūdu būs iespējams labot jau šodien, jo Juridiskā komisija ir sasaukusi atkārtotu sēdi šodien uzreiz pēc Saeimas sēdes beigām. Likumprojektu autoru plāns paredz, ka 20. septembra sēdē šie grozījumi būtu jāatbalsta otrajā lasījumā, lai 4. oktobrī, pēdējā sēdē pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, varētu tos pieņemt galīgajā lasījumā.
