Politologs skaidro, kāpēc latgalieši EP vēlēšanās balsoja kūtrāk 1
Latgalieši šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās balsojuši kūtrāk, jo viņi Eiropas jautājumus nesaista ar savām pragmatiskajām vajadzībām, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Politologa ieskatā, latgalieši ir pragmatiski, turklāt viņi Eiropas lielos jautājumus nesaista ar praktisko dzīvi.
Zemo vēlēšanu aktivitāti Latgalē Daukšts arī skaidroja ar tehniskajām problēmām vēlēšanu sistēmā, radot nekomfortablu situāciju vēlētājiem.
Vērtējot Latvijas iedzīvotāju zemo aktivitāti EP vēlēšanās, politologs pauda pārliecību, ka latvietis joprojām nejūtas kā eiropietis, bet uz Eiropu skatās caur vietējo problēmu prizmu.
“Mēs esam nacionāla, nevis eiropeiska nācija, tāpēc arī vēlētājs domā par praktiskām lietām – ko es iegūšu, ko es varu izmainīt Eiropā? Tie ir praktiski jautājumi, bet mēs jūtamies pārāk mazi, kas nav pareiza pozīcija. Bet tajā pašā laikā neko nevar darīt, ja reiz cilvēki neredz savas izvēles augļus. Jāpaiet lielākam laika periodam, lai iedzīvotāji savas problēmas sasaistītu ar Eiropas problēmām,” sacīja Daukšts.
Tāpat zemo vēlētāju aktivitāti politologs skaidroja ar negatīvo vērtējumu par Latvijas EP deputātu līdzšinējo darbu.
Jau vēstīts, ka EP vēlēšanās aktīvākie vēlētāji bijuši Rīgā, bet neaktīvākie – Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
EP vēlēšanās, iekļaujot iepriekšējās dienās nodotās balsis, Rīgā (bez iecirkņiem ārzemēs) nobalsojuši 39,40% vēlētāju.
Tai seko Vidzeme, kur nobalsojuši 36,18% vēlētāju, Kurzeme – 30,10%, Zemgale – 29,58%, bet Latgalē balsot devušies 23,55% no kopējā šīs reģiona vēlētāju skaita.
Kopumā EP vēlēšanās nobalsojuši 33,51% no potenciālajiem vēlētājiem.
