Vakcinējies vai paliec bez algas. Francijā pote kļūst obligāta 122
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neskatoties uz protestiem, Francijas parlamenta deputātu palāta naktī uz pirmdienu apstiprināja izmaiņas Covid-19 apkarošanas likumā, padarot to stingrāku un nosakot visa medicīnas personāla, kā arī ugunsdzēsēju un citu glābšanas dienestu darbinieku obligātu vakcinēšanos.
Tas liek visiem restorānu apmeklētājiem, viesnīcu klientiem un iekšzemes vilcienu pasažieriem uzrādīt tā sauktās Covid pases ar apstiprinātu negatīvu Covid-19 testa rezultātu, pabeigtu vakcināciju vai Covid-19 izslimošanu.
Citās valstīs izdoto vakcinēšanās sertifikātu vērtēšanu regulēs valdības instrukcijas.
Protesti nelīdz
Par likumprojektu nobalsoja 156 Francijas Nacionālās sapulces deputāti, 60 bija pret, bet 14 atturējās. Pirms tam jaunās normas apstiprināja parlamenta augšpalāta – senāts.
Strīdi par likumprojekta punktu formulējumiem parlamentā ilga vairākas dienas un pie tā tika strādāts bez brīvdienām. Komentētāji norāda, ka pieņemtais ir kompromisa variants.
Proti, valdība sākotnēji uzstāja, lai attiecīgās sfērās nodarbinātie, kas atteiksies potēties, tiktu atlaisti. Parlamenta debatēs panāca, ka vakcinācijas pretiniekiem dots laiks līdz 15. septembrim.
Ja darbinieks līdz tam laikam nebūs potējies, viņam pārstās maksāt algu.
Attiecīgi pieaugušajiem vilcienos “Covid pases” sāks prasīt augustā. Kino, teātros un muzejos tās prasa jau kopš 21. jūlija. No obligāta testa atbrīvoti tikai nepilngadīgie un apliecinājumu neprasa arī restorānu terasēs.
Savukārt no 30. septembra vilcienos, lidmašīnās un sabiedriskās vietās “Covid pases” sāks prasīt visiem 12 gadu vecumu sasniegušajiem.
Kamēr likumprojekts atradās parlamentā, pagājušās nedēļas nogalē Francijas pilsētu ielās izgāja tūkstošiem demonstrantu. Pēc Francijas Iekšlietu ministrijas aplēsēm, sestdien protestos visā valstī piedalījās ap 160 tūkstoši pilsoņu.
Parīzē demonstranti sauca “Brīvību, brīvību!” un aicināja gāzt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš esot tirāns.
Sabiedriskās domas pētniecības institūta “Elabe” veiktā aptauja gan liecina, ka vakcinēšanās pretinieki pārstāv mazākumu – obligātu vakcināciju mediķiem un “Covid pasu” sistēmu atbalsta 76% aptaujāto franču.
Francijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ļoti lipīgā Covid-19 Deltas varianta dēļ strauji aug inficēto skaits un nākas ķerties pie agrāko atvieglojumu atcelšanas, kas daudzus sadusmo. Taču bez vakcinēšanās atkal draudētu slimnīcu pārslodze un jauns “lokdauns”.
Francijā ik dienu reģistrē ap 20 tūkstošus jaunu inficēšanās gadījumu, kaut mēneša sākumā tie bija tikai daži tūkstoši dienā.
Kopumā Francijā no Covid-19 miruši vairāk nekā 111 tūkstoši cilvēku.
Televīzijas paziņojumā saistībā ar jauno likumu Makrons, apelējot pie nācijas vienotības, pirmdien deva mājienu, ka, saslimušo skaitam strauji pieaugot, vakcinācija var kļūt obligāta visiem: “Atkarībā no situācijas var gadīties, ka mums būs jāuzdod sev jautājums par obligātu vakcināciju visiem frančiem. Es [šobrīd] esmu izvēlējies uzticību un aicinu visus mūsu nevakcinētos tautiešus doties vakcinēties pēc iespējas ātrāk.”
Makrons nedēļas sākumā uzturas vizītē valsts aizjūras teritorijā Franču Polinēzijā. Apmeklējot tur kādu slimnīcu, viņš izteicās, ka cilvēki ir tiesīgi paust viedokli mierīgos protestos, taču demonstrācijas nepalīdzēs uzvarēt koronavīrusu: “Kā vērta ir jūsu brīvība, ja jūs man sakāt: es negribu vakcinēties, bet rīt jau inficējat savu tēvu, māti vai sevi!”
Makrons kritizēja cilvēkus, kam “iracionāla, dažkārt ciniska, manipulatīva” ļaužu pulcēšana uz protestiem ir bizness, ar to norādot uz labējo radikāļu aprindu politiķiem un ekstrēmistiem no “dzelteno vestu” kustības.
Eiropas tendence
Pirmā Eiropas valsts, kas aprīlī noteica obligāto potēšanos visiem mediķiem, bija Itālija.
Mediji vēsta, ka šobrīd tur rit vairākas tiesvedības, kad neapmierinātie cenšas to apstrīdēt. Jūlija vidū obligātu vakcinēšanos veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem noteica arī Ungārija, kur vakcinēšanās tempi ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā.
Pirms nedēļas obligātu vakcinēšanos veselības un sociālās aprūpes dienestu personālam izsludināja Grieķijas premjers Kirjaks Micotakis. Aprūpes namos strādājošajiem jābūt vakcinētiem līdz 16. augustam, citādi tos nosūtīs slimības atvaļinājumā. Savukārt grieķu mediķiem valsts un privātajā sektorā jābūt vakcinētiem līdz 1. septembrim.
No pagājušās piektdienas līdz augusta beigām tikai vakcinētajiem ir tiesības apmeklēt tirdzniecības un izklaides centrus, bārus, teātrus, kinoteātrus.
“Valsts netiks slēgta dažu cilvēku attieksmes dēļ. Briesmās ir nevis Grieķija, bet nevakcinētie grieķi,” uzsvēris Micotakis.
Tāpat Lielbritānijā šobrīd apsver iespēju no oktobra noteikt obligāto vakcinēšanos sociālajiem darbiniekiem.
Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka negrasās sekot Francijas un citu valstu paraugam noteikt obligātu vakcināciju noteiktām sabiedrības grupām, taču viņas padomnieks medicīnas jautājumos un biroja vadītājs Helge Brauns intervijā izdevumam “Bild am Sonntag” brīdinājis, ka “vakcinētie noteikti baudīs lielāku brīvību nekā nevakcinētie”. Līdz svētdienai Vācijā vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 60,8% iedzīvotāju, bet 49,1% vakcinācijas process bija pabeigts.
